Dodoties makšķerēt, mēs ejam ne tikai pēc loma (kuru bieži atlaižam), bet arī pēc patīkamām sajūtām dabā, citi – pēc adrenalīna, kas izstrādājas pēc cīņas ar lielām, plēsīgām zivīm (samiem, līdakām, zandartiem u. c.). Kas mūs mudina doties copēt lietū un sliktos laikapstākļos? Visas tās pašas sajūtas, ko makšķernieks gūst, atrodoties dabā. Īstam makšķerniekam nav sliktu laikapstākļu, ir nepareizs apģērbs.
Bet vai ierindas makšķerniekam jeb cilvēkam, kurš izbrauc copēt labākajā gadījumā dažas reizes gadā, nelabvēlīgos laikapstākļos tas būtu jādara? Tas ir atkarīgs no daudziem faktoriem: gadalaika, ūdenskrātuves vietējiem apstākļiem, makšķerēšanas metodes, konkrētas zivju sugas vēlmēm. Un labam makšķerniekam zivis piesakās vienmēr; viņš zina, kā pielāgoties jebkuriem apstākļiem.
Sāksim ar to, ka arī lietus var būt dažāds. Tas var būt smalks, bet ilgstošs lietus, smalks, tā saucamais sēņu lietutiņš, lietusgāze ar brāzmainu vēju utt. Vienādības zīmes likt starp šiem lietiem nedrīkst.
Lietus ļoti ietekmē saldūdens ihtiofaunas aktivitāti, tā ļoti atkarīga no vispārējiem laikapstākļiem un dažādiem vietējiem faktoriem. Pats par sevi lietus zivīm ir vienaldzīgs, jo zem ūdens tas nav jūtams. Tomēr tas:
• veicina skābekļa koncentrācijas palielināšanos ūdenī, sevišķi labvēlīgs tas ir vasarā, karstajā laikā;
• veicina viļņu veidošanos, tas savukārt izskalo barību no ūdens zemākajiem slāņiem;
• padara ūdeni duļķainu, tas var palielināt vai samazināt zivju aktivitātes intensitāti.
Citu laikapstākļu faktoru uzskaite
Sliktajiem laikapstākļiem ir raksturīga atmosfēras spiediena pazemināšanās, ko ļoti jutīgi uztver ihtiofaunas pārstāvji. Ihtiologi uzskata, ka liela nozīme ir īpašai zivju sensoru sistēmai, konkrētāk, sānu līniju receptoriem un peldpūslim.
Strauja atmosfēras spiediena samazinājums jāuzskata par negatīvu faktoru: zivīm nepieciešams kāds laika posms, lai pielāgotos jaunajiem apstākļiem. Taču šis jautājums līdz šai dienai paliek neskaidrs, jo fakts ir tāds, ka zivis pastāvīgi maina savu uzturēšanās dziļumu, un tas rada daudz lielākas spiediena izmaiņas nekā kaut kādas atmosfēras spiediena kaprīzes.
Tomēr tas ir jāuztver pašsaprotami: zivs parasti labvēlīgi reaģē uz pakāpenisku spiediena samazināšanos, bet īslaicīgi pārtrauc savas aktivitātes, strauji mainoties spiedienam. Tiesa, pēc tam lietū un sliktos laikapstākļos makšķerēšana var kļūt pārsteidzoši produktīva, jo zivīm sākas īpašās aktivitātes.
Vēja apstākļi ir ļoti svarīgi. Spēcīgs jebkura virziena vējš negatīvi ietekmē ikvienu zivju aktivitāti neatkarīgi no lietus klātbūtnes vai, gluži pretēji, no neesamības. Vējš saceļ lielus viļņus, kas ir īpaši slikti, ja tiek izmantota pludiņmakšķere. Ēsma šūpojas kā šūpolēs, un zivij vienkārši ir grūti tai izsekot, it īpaši, ja tā jau tāpat ir pasīva un kūtra. Bet uz vieglu vai mērenu vējiņu, kas pūš no rietumiem vai dienvidiem, jāraugās ar optimismu, jo tas liecina par labu vai pat teicamu makšķerēšanu.
Pavasarī, pirmsnārsta periodā, zivis praktiski nemaz nepievērš uzmanību vēja virzieniem un nokrišņiem. Vasarā, pēc sēņu lietus, kad pūš mērens vējš, pēc vairākām karstajām dienām ir ideāls laiks makšķerēšanai. Taču ilgstošas lietusgāzes, mākoņains un apmācies laiks nav īpaši labvēlīgi apstākļi makšķerēšanai, jo zivju aktivitāte palielinās brīžos, kad debesis skaidrojas un parādās kaut minimāli saules stari. Pārējā laikā tās maz interesējas par gardajām un iecienītajām ēsmām.
Rudens ir neparedzams laiks. Šajā periodā lietus var gan aktivizēt zivis, gan samazināt to aktivitāti līdz minimumam. Noteikti varam teikt, ka slikti laikapstākļi ar brāzmainu vēju nav pats labākais periods makšķerēšanai.
Pēc lietus zivis var izrādīt ievērojamu apetīti, it īpaši, ja runa ir par vasaras lietu, kas piesātina ūdeni ar skābekli. Tiesa, reizēm tiek novērota pretēja parādība – zivis bija aktīvas, izrādīja interesi praktiski par jebkuru ēsmu, un to aktivitāte zūd, zivis pārstāj interesēties par savu iecienīto barību. Izskaidrojums tam vēl nav atrasts.
Novērots, ka baltās zivis ir jutīgākas pret laikapstākļiem nekā plēsīgās zivis. Asari un līdakas var izrādīt interesi par jebkuriem laikapstākļiem, plēsīgās zivis var doties medībās pat visbriesmīgākajos apstākļos.
Brīdinājums: makšķerēšana lietainā laikā var būt bīstama. Šajā gadījumā runa ir par pērkona negaisiem, kurus bieži vien pavada stipras lietusgāzes. Slapjie kāti ļoti labi vada elektrību, par to bieži ziņo arī kātu ražotāji (tiešu norāžu vai atbilstošu piktogrammu veidā). Zibens spēriens pa kātu var būt liktenīgs makšķerniekam. Šādi riski nav vajadzīgi, pat ja ķeras vislielākās zivis pasaulē.
Ūdenskrātuves izvēle
Pēc spēcīgām lietavām bieži vien ūdenskrātuvēs ūdens kļūst duļķains. Ja tā nav kafija ar pienu, tad uztraukumam nav pamata. Šajā gadījumā makšķerniekam jāatceras, ka zivīm ir slikta redze, bet, meklējot barību, tās vadās pēc citām maņām (galvenokārt ožas un seismiskās jutības).
Totāli duļķains ūdens atsit zivīm apetīti, tām ir grūti elpot, tās ir mazkustīgas, lielāko tiesu tās atrodas savās slēptuvēs. Tas tikai nozīmē to, ka nav ko darīt seklās ūdenskrātuvēs ar mīkstu gultni. Spēcīgā lietus laikā labāk doties uz lielajām upēm vai ezeriem ar cietu gultni. Lielajās upēs un ezeros labāk izvēlēties vietu, kur ietek kāds strauts vai mazāka upe, jo šie ietekošie ūdeņi nes līdzi arī barību un lielajos ūdeņos šī “duļķainība” nav tik izteikta.
Ja ir izvēle, labāk ieņemt vietu pretvēja pusē, jo tur tiek pieskalots daudz zivju gardumu, kas tiek izskaloti no gultnes. Rezultātā šādās vietās parādās miermīlīgās zivis, bet tām seko arī plēsīgās.
Mazajās upītēs labāk rīkoties pretēji un sēdēt aizvēja pusē, bet iemetienus veikt uz vējaino krastu. Un, ja iespējams, labāk izvēlēties vietu, kur mazāk pūš vējš, jo spēcīga vēja laikā gandrīz neiespējami veikt normālu metienu, bet ķeršanas procesā šādās vietās ir maz patīkamā.
Makšķerēšanas īpatnības lietū
Lietainā laikā makšķerēšanas taktika nedaudz jāizmaina, jo lielākā daļa zivju izvēlas doties lielākā dziļumā. Nesolās būt perspektīvs makšķerēšanas izbrauciens, ja ir lieli viļņi. Situāciju vēl vairāk sarežģī fakts, ka spēcīgā sānu vai pretvēja dēļ ir problemātiski izdarīt labu vai, pareizāk būtu teikt, precīzu metienu, bet, copējot ar pludiņmakšķeri, signalizators pludiņš visu laiku tiks izskalots krastā. Ideāli, ja zināma kāda zemūdens kantīte, visa barība tur tiks saskalota. Lieliski, ja laiku pa laikam smidzina smalks lietus un metiena precizitātei īpaši netraucē piekrastes veģetācija. Šādās vietās un reizēs pēc sirds patikas iespējams saķert karūsas, raudas un breksēnus.
Ir brīži, kad lietderīgāk būtu izmantot vecās, labās un sen aizmirstās gruntenes un fīdera kātus. Nav jāmet nekādi n-tie metri, dažkārt lietderīgi ir pamēģināt savu laimi attālumā līdz 30 metriem, ideāli, ja ir zināma kāda zemūdens bedrīte, tas parasti attaisno cerības. Piemēram, lietusgāze ir vispiemērotākais laiks asaru ķeršanai ar “velniņu”, bet mūsu ūdenskrātuvju raibā karaliene līdaka patiesībā nav atkarīga no laikapstākļiem – ja tā tur ir un ja zaļsvārcei ir apetīte, tā grābs arī visnecilāko mānekli.
Ir novērots, ka, pastāvīgi mainoties lietus intensitātei, tas iespaido zivju aktivitāti, tā samazinās, bet “degustāciju” jeb copju skaits ievērojami sarūk. Zivis labāk jūtas pastāvīgos laikapstākļos, tad tās dedzīgāk ķer ēsmu vai mānekli, netērējot laiku nogaršošanai. Reizēm pat miermīlīgās zivis, kas visu laiku izrādīja interesi par ēsmu, pēkšņi apklust un par pašu kārdinošāko ēsmas kumosiņu neizrāda praktiski nekādu interesi.
Secinājums: vasarā makšķerēšanai neliels, silts lietus lieti noder. Pēc ilgstoša lietus, kad ūdens ir pārsātināts ar skābekli un dzīvinošiem joniem, zivīm rodas apetīte un tās kļūst aktīvas.
Ja prognozes pareģo spēcīgas lietusgāzes, pat ar pērkona negaisu, ir visas iespējas, ka pēc šīm dabas parādībām pienāks intensīvs makšķerēšanas laiks. Vasarā vienkārši grēks palaist garām šādu iespēju, cilvēki pat ar nelielu makšķerēšanas pieredzi var tikt pie ievērības cienīga loma, iespējams, lomā būs arī negaidīti lielas zivis. Savukārt, ja tiek prognozēts ilgstošs lietus, vējš un auksts un nepatīkams laiks, labāk nedaudz pagaidīt ar izbraukšanu, visticamāk, intensīva cope izpaliks, komforta nekāda nebūs, īpaši tas attiecas uz jau tā vēsajām pavasara un rudens dienām.
Es domāju, ka daudziem ir zināms teiciens – nav sliktu laikapstākļu, ir nepareizs apģērbs. Jā, katrā ziņā pareiza apģērba un apavu izvēle ir 90% no veiksmīgas atpūtas un copes dienas.
Nepieciešams ūdensizturīgs apģērbs. Tas var būt lietusmētelis, ūdensizturīgs, speciāls kombinezons vai kostīms, ko var izmantot ne tikai makšķerēšanai, bet arī medībām un tūrismam, turklāt nelabvēlīgos apstākļos.
Zābaki. Labākais variants ir augstie gumijas zābaki, zināmi arī kā zvejnieku zābaki.
Lietussargs. Makšķerēšanai ir īpaši lieli lietussargi (līdzīgi kā pludmales saulessargi, bet šie copmaņus pasargā no lietus). Tie ir nostiprināti zemē un atstāj rokas brīvas.
Ieteicams līdzi paņemt arī termosu ar karstu dzērienu vai pat karstu zupu. Tas ir ideāls variants – iedzert karstu tēju, bet karstas zupas gadījumā – vēl ieturēt maltīti.
Ja plānojat vairāku dienu izbraucienu, tad ieteicams būtu paņemt līdzi:
• telti, daži pieredzējuši makšķernieki iesaka ņemt līdzi labu, automātiski uzliekamu telti (lietus laikā, sevišķi spēcīga lietus un vēja laikā, tas ir tikai glābiņš);
• saliekamo gultu vai piepūšamo matraci (ir modeļi, kas piepūšas paši), lai negulētu uz aukstas un slapjas zemes;
• guļammaisu (lieliski saglabā siltumu);
• tāpat ieteicams paņemt līdzi gāzes degli ar balonu (var iekurt ugunskuru mitrā laikā, bet maz ticams, ka tas aizdegsies). Vēlams paķert līdzi arī parastās šķiltavas, jo sērkociņi viegli kļūst mitri.
Vēl daži padomi mazāk zinošiem atpūtniekiem
Sākumā atturieties no makšķerēšanas sliktos laikapstākļos! Makšķerēšanas iesākumā labāk nedoties copēt lietus laikā. Tas var sabojāt visus pozitīvos iespaidus un beigties ar banālu saaukstēšanos un negribēšanu braukt vēlreiz.
Neuzticieties pārlieku prognozēm! Lai ko teiktu sinoptiķi, vienmēr ir risks, ka laikapstākļi pasliktināsies un kļūs vēl sliktāki. Tāpēc arī saulainā laikā apdomīga makšķernieka arsenālā līdzi jābūt vismaz lietusmētelim.
Lietainā laikā mierīgas zivis vairāk interesējas par dzīvnieku vai cietām augu ēsmām: par tārpiem, kāpuriem utt., bet no virtuvē pagatavojamām ēsmām lieliski noder grūbas, sevišķi ja tās ir aromatizētas ar kādu no smaržvielām, piemēram, eļļu.
Lietainā laikā iebarojiet cītīgāk nekā parasti, jo ūdens masu kustība ir ļoti intensīva, sevišķi tas vērojams stiprā vējā.
Meklējiet pozitīvos aspektus! Lietainā laikā pat visapmeklētāko ūdenskrātuvju krasti ir salīdzinoši brīvi, tāpēc var ieņemt copēšanai vislabāko vietu.
Neviens nevar precīzi paredzēt zivju uzvedību: dažreiz tās nevēlas izrādīt interesi pat vislabvēlīgākajos apstākļos un ignorē ēsmu, kas gandrīz vienmēr ir aktuāla. Nesatraucieties: nākamreiz jums noteikti paveiksies, bet par neatlaidību jūs tiksiet apbalvots ar pienācīgu un ievērības cienīgu lomu!
Raksts tapis sadarbībā ar Zivju fondu
No forelēm līdz putras spainim un netīriem nagiem – Arturs Zabors. “Ķeram lielo!” #14 epizode
