Šis jautājums zinātniekus interesē jau vairāk nekā pusotru gadsimtu. Atšķirībā no zīdītājiem zivis nevar signalizēt par sāpēm ar kliedzienu, tāpēc par nervu galu kairinājumu var spriest tikai pēc zivs neraksturīgās jeb neparastās uzvedības. Tā kā sāpes ir ķermeņa reakcija, kas rodas, ja audos ir spēcīgs jutīgu nervu galu kairinājums, tad zinātnieki meklēja tieši šos nervu galus.
Pirmie eksperimenti par saldūdens un jūras zivju nervu sistēmas izpēti sākās XIX gadsimta 70. gados. Dzīvnieka, tostarp zivju, smadzenes ir mazas, un katra to daļa veic savu funkciju. Priekšējās smadzenes ir atbildīgas par smaržu, vidējās smadzenes analizē redzi, lielu informācijas daļu zivs apstrādā ar sānu līniju. Interesanti, ka katra smadzeņu daļa darbojas autonomi cita no citas, un zivs vienkārši nevar salīdzināt visu no vides saņemto informāciju vienā veselumā, jo tām nav attīstījusies asociatīvā domāšana.
Taču zivis nedrīkst saukt par stulbām. Tagad diezgan labi zināms, ka zivis ne tikai lieliski orientējas ūdenskrātuvē, bet arī ar taustes palīdzību spēj savākt un uzglabāt informāciju par barību. Eksperimenti ar akvārija zivīm ir pierādījuši, ka tās var pat skaitīt.
Pierādījumi tam, ka zivju audos ir nervu gali, tika iegūti vēl 20. gadsimta sākumā. 1910. gadā R. Gofers veica eksperimentu, kurā parastas saldūdens līdakas ķermeni kairināja adatas dūriens. Katru šādu injekciju pavadīja zivju kustība. “Izpētījis” visu dzīvnieka ķermeni, zinātnieks nonāca pie secinājuma, ka nervu gali atrodas pa visu zivju virsmu, un lielākais to skaits atrodas uz galvas.
Parastā saldūdens līdaka bija pirmais izmēģinājuma trusītis zivju sāpju sliekšņa noteikšanā.
Turpmākie pētījumi parādīja, ka zivju nervu sistēma ir vāji attīstīta, lai gan dažas ķermeņa daļas ir vairāk jutīgas pret sāpēm nekā citas. Sāpīgākās vietas ir acu zonā, žaunas un barības vads. Ātrums, ar kādu nervu impulsi sasniedz dzīvnieka smadzenes, ir atkarīgs no ūdens temperatūras. Aukstākā šis ātrums samazinās. Tāpēc vasarā uz āķa noķertās zivis piedzīvo sāpes vairāk nekā ziemā.
Video pieejams mūsu Youtube maksas kanāla dalībniekiem.
“Čeburašku” vai džiggalvu – ko izvēlēties kurā situācijā? “Lielais Loms” noslēpumi #8
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
