Gulbenes no vada reģionālais izdevums Dzirkstele piedāvā interesantu interviju ar stāmereniešiem Velgu Makstenieci un viņas dzīvesdraugu Arvi Cīruli par pieredzi, gadu no gada copējot uz ledus Stāmerienas ezerā.
Žurnālistei Initai Savickai Velga stāsta par mirkļiem no bērnības, kad tēvs viņu vēl kā mazu meiteni vasarās ņēma līdzi makšķerēt uz Stāmerienas ezeru – tā bijusi lielākā laime. Savukārt ar ziemas makšķerēšanu Velga aizrāvās astoņdesmitajos gados. Makšķerniece stāsta: “Bija man laba kaimiņiene Brigita, kura zvejoja ziemā, bet es tajā laikā makšķerēju tikai vasarā. Viņa mani uzrunāja, lai nāku līdzi pamēģināt makšķerēt ziemā. Piekritu. Es noķēru tikai vienu zivtiņu tajā reizē un ar to arī “saslimu.”
Savukārt Arvi nebaida pat kārtīgs ziemas spelgonis, bet zemledus makšķerēšanas burvību viņam atklājusi Velga. “Pirms 16 gadiem, kad uzsākām kopdzīvi, viņš makšķerēja tikai vasarā. Es atvedu ziemā viņu uz ezeru un iemācīju. Pie vainas esmu es,” tā Velga un piebilst, ka pavasarī, rudenī, vasarā viņam darāmi citi darbi, bet, tiklīdz uzsalst ledus, tā viss – viņš ir uz ezera! Abi bijuši copēt arī uz Ludzas ezeru, kur Arvis ticis pie skaistiem asariem un līdakas. Braukuši arī uz Peipusa ezeru, bet Stāmerienā tomēr esot vislabāk.
Visu interviju lasi portālā www.dzirkstele.lv