Es teiktu, ka Pededze ir vieta, kas neliks vilties ne makšķerniekiem, ne arī laivotājiem, kas izvēlējušies savas brīvdienas pavadīt mierīgi, peldot pa straumi un lūkojoties stāvajos krastos.
Mana pirmā copes pieredze ar spiningu bija Pededzē, tajā dienā es arī tuvāk iepazinos ar upi un jauniem piedzīvojumiem, kā arī sanesumiem, laivas nešanu un pirmajiem lielajiem lomiem, bet tas bija jau tik sen, ka vairs grūti atcerēties gadu.
Pededzē man bija iespēja arī beidzot tuvāk iepazīties ar sapaliem, jo pirms tam par tādiem biju tikai dzirdējusi un redzējusi tikai tēta atvestos lomus mājās. Zināju, ka tādas zivis tur ir, bet necerēju, ka pati kādu dienu noķeršu.
Mans pirmais sapals bija forša pieredze. Tā spēle, pretestība un galā mans lielākais sapals, kas svēra 1,070 kg, tāds prieks, ka beidzot to zivi esmu dabūjusi. Nu jau šobrīd liekas, ka esmu ar viņiem sapazinusies tuvāk, kā arī zinu savas vietiņas, kur tos varu satikt biežāk.
Kādu laiku buksēju uz vietas, un gribējās beidzot kādu lielāku lomu, kas būtu smagāks par 2 kg, un nebija svarīgi – upē vai ezerā viņš atnāk.
2018. gadā es beidzot izvilku savu šobrīd lielāko trofejlīdaku ar svaru 4,7 kg.
Un patīkamas bija sajūtas, kad šī līdaka atnāca pie manis upē.
Bija foršas sajūtas baudīt šo cīņas procesu un saprast, kā ir upē noķert tik lielu līdaku. Man bija jābūt ļoti uzmanīgai, lai zivs nepapeld zem sakritušajiem kokiem vai neizķeras aiz zālēm. Tas gan ir upes pluss, gan mīnuss, bet bija noderīgi saprast, kā jārīkojas šādā situācijā, jo ir bijušas reizes, kad lielajā satraukumā gribas makšķeri pasniegt tētim, lai viņš pabeidz un to zivi izvelk, bet tētis nekad nav padevies manam spiedienam un ignorēja manas vēlmes, un tikai palīdzēja pamācot un pastāstot.
Līdz šim brīdim Pededze pret mani nav bijusi skopa, un, ja es vestu mājās visus savus lomus, tad es varētu piebarot ne tikai savu ģimeni, bet vismaz vēl pāris.
Pēdējā mana cope Pededzē bija šogad augustā. Ar tēti izdomājām, ka jāizlaiž cope, un nolēmām par labu Pededzei. Vēl viens iemesls beidzot izrauties no darbiem un aizbraukt uz copi bija arī pasūtītie Aliexpress vobleri, vajadzēja notestēt, uz ko tad tie ir spējīgi un vai ir tik slikti, cik citiem varētu likties. Līdzi paņēmu kādus septiņus, bet izmēģināt paspēju veselu vienu. Copi sākām pēcpusdienā, laiks pārāk nelutināja, bija apmācies, bet silts, neliels vējš, bet svarīgākais, ka spontānā ideja beidzās ar labiem rezultātiem.
Tik nereāla cope Pededzē sen nebija bijusi. Kopumā es tiku pie 13 zivīm, divi no tiem bija asarīši, pārējās vienpadsmit bija līdakas. Lielāko līdaku svars 2,520 kg un 1,735 kg, bet vēl kādas piecas bija virs kilograma, bet tās nesvērām, un pārējās zemmēra.
Lielākā līdaka pieteicās uz kādu trīspadsmito metienu. Sākumā domāju, ka aizķērās aiz zara, jo nebija pretestības un galā es zivi nemaz negaidīju, tad nu šis bija labs un patīkams copes sākums.
Tētis kopumā dabūja septiņas zivis – vienu asarīti, trīs līdakas virs kilograma un pārējās mazākas. Tik veiksmīgi mēs arī noslēdzām tās dienas copi, bet noteikti šovasar tā vēl nebija pēdējā, bet nu ir jāpasteidzas, jo vasara tik ātri paskrējusi, ka nu palicis jau pavisam maz laika.
Laikam jāsaka paldies alīša voblerim un jāsteidz pie reizes notestēt vēl pārējos, kas palika gaidot, varbūt priekšā mani sagaida vēl kāds patīkams pārsteigums. Un kārtējo reizi pārliecinos, ka manas pieticīgās prasības spēj apmierināt arī lētāks aprīkojums.
Ja ir iespēja, tad es katram makšķerniekam ieteiktu Pededzi. Lai ne tikai noķertu zivis, bet arī vienkārši skaisti atpūstos.
Priecājos, ka šobrīd ar tēti varam izbraukāt ar diviem auto, citādi kādreiz bija jānogādā laiva un ekipējums startā, kur paliku pumpēt jau laivu, bet tētis tikmēr mašīnu nogādāja mūsu finiša taisnē un devās man palīgā. Mums ir arī vairāki iecienīti maršruti pa Pededzi, bet visi viens otram tuvu.
Novēlu katram atklāt priekš sevis to labāko Pededzes vietu!
Abonē Lielo Lomu 2022.gadam un ķeram Lielo kopā!
