Kuras no zivīm ir veselīgākās cilvēkiem? Uz šo jautājumu viennozīmīgi atbildēt ir grūti, jo daudzās zivīs ir visas nepieciešamās minerālvielas un vitamīni, kā arī tās ir piesātinātas ar taukskābēm un mikroelementiem. Atšķirība slēpjas faktā, ka dažas zivis satur vairāk noderīgu vielu, bet citas – mazāk. No vairāk nekā 20 tūkstošiem ūdenstilpju iemītnieku sugām ir izveidots saraksts ar cilvēka organismam noderīgākajām zivīm.
Līdakas atklāj šo cilvēka veselībai noderīgo zivju sarakstu. Vitamīnu, mikroelementu, minerālvielu un taukskābju satura ziņā līdakas nedrīkst novērtēt zemāk par jūras iemītniekiem. Zivju organismā pilnībā nav ogļhidrātu, bet tās satur viegli sagremojamus proteīnus. Līdaku ēšana vairākas reizes nedēļā veicina ilgmūžību, garīgo spēju palielināšanos, kā arī veicina sirds un asinsvadu slimību profilaksi.
Tuncis ir viena no veselīgākajām zivju sugām cilvēkiem. Šai jūras veltei ir virkne noderīgu un barojošu vielu: retinola acetāts (A), tiamīns (B), riboflavīns (B2), niacīns (B3), holīns (B4), B12, E, folijskābe, kā arī varš, dzelzs, kālijs, bet tas ir tikai neliels saraksts no visām tuncī esošajām uzturvielām. Šīs zivs derīgie mikroelementi un vielas “piedalās” organisma vielmaiņas procesos, iedarbojas pret iekaisumu, regulāri lietojot, paaugstina izturību, fiziskās un garīgās spējas. Regulāra tunča, praktiski tāpat kā jebkuru citu zivju, ēšana veicina ilgmūžību.
Siļķes ir ne tikai vienas no lētākajām zivīm, bet arī ļoti noderīgas. Šīs Atlantijas okeāna iemītnieces ir bagātas ar DHA un EPA skābēm (kas ir arī Omega-3), kas savukārt stiprina imūnsistēmu, izvada no ķermeņa toksiskās vielas un uzlabo redzi. Interesanti, ka siļķes satur vielas, kurām ir pretiekaisuma un reģenerējoša iedarbība. Siļķes ir noderīgas arī hipertensijas slimniekiem, jo spēj normalizēt asinsspiedienu, taču, kā apgalvo zinātnieki, šādiem cilvēkiem tās vajadzētu lietot tikai sālītā veidā. Interesanti, ka siļķes ieteicams lietot arī diabēta slimniekiem un cilvēkiem ar augstu holesterīna līmeni. Zivis tiek uzskatītas par neaizstājamu, viegli sagremojamu olbaltumvielu avotu.
Arī sardīnes cilvēka veselībai dod veselu kaudzi dažādu vitamīnu un mikroelementu. Šīs zivis ir minerālvielu avots un satur visus nepieciešamos vitamīnus: PP, B2, B12, D un citus. Sardīnēm piemīt pretiekaisuma īpašības, kā arī tās ir noderīgas artrīta un citu ar locītavām saistītu slimību ārstēšanā. Regulāra šāda veida pārtikas uzņemšana ļauj pazemināt holesterīna līmeni un uzturēt to normālā stāvoklī. Sardīnes samazina ļaundabīgo audzēju risku, stiprina nervu sistēmu, atmiņu, uzlabo vielmaiņu. Turklāt zivis tiek uzskatītas par dabisku antidepresantu.
Varavīksnes foreles ir ļoti noderīgas cilvēkiem, jo tajās ir augsts viegli sagremojamo olbaltumvielu saturs, bet zems kaloriju daudzums. Šīs ūdeņu iemītnieces ir bagātas gan ar taukos, gan ūdenī šķīstošiem vitamīniem, vēl no zivīs esošajiem mikroelementiem jāpiemin kālijs, magnijs, dzelzs, selēns, cinks un fosfors. Foreles ēšana vismaz reizi nedēļā samazina augstu holesterīna līmeni un holesterīna plāksnīšu veidošanās risku uz asinsvadiem, kā arī palīdz stiprināt nervu sistēmu un atmiņu.
Cilvēkiem noderīgāko zivju sarakstā ir iekļuvis arī paltuss. Šī plekšu dzimtas suga ir ne tikai taukaino aminoskābju avots, bet arī mikroelementu un minerālvielu krātuve. Kālijs, fosfors, nātrijs, selēns, magnijs, dzelzs, tas ir tikai neliels saraksts, ar ko šī zivs ir bagāta. Šīs zivs cienītājiem, kas regulāri ar to mielojas, ir mazāka iespēja saskarties ar dažādām redzes problēmām, kā arī šie cilvēki ir mazāk uzņēmīgi pret sirds un asinsvadu slimībām, kā arī viņiem nav problēmu ar kuņģa–zarnu traktu. Īpaši veselībai labvēlīga ir paltusa aknu lietošana, kas uzturvērtības un labvēlīgo īpašību ziņā ir vairākas reizes pārāka par mencu aknām.
Mencas arī ieņem augstu vietu noderīgo zivju sarakstā. Arī šis jūras ūdeņu iemītnieks var lepoties ar lietderīgām vielām un mikroelementiem, praktiski tas ir vesels vitamīnu komplekss. Menca satur daudz joda, kas ir vitāli svarīgs visa organisma normālai darbībai: palielina fizisko izturību un garīgās spējas. PP vitamīns normalizē kuņģa–zarnu trakta darbību, liek organismam darboties kā pulkstenim, kā arī palīdz stiprināt nervu sistēmu. Sēram, kas arī ir mencā, piemīt antibakteriāla iedarbība, un tas palīdz uzlabot matu, ādas un nagu stāvokli. Šī suga ir ļoti bagāta ar omega skābēm.
Cilvēkam noderīgo zivju statusu ir pelnījusi nototēnija jeb leduszivs. Nototēnijas uzturvērtības ziņā nav zemākas par gaļu, turklāt zivju olbaltumvielas cilvēka organismā uzsūcas daudzreiz labāk nekā gaļas olbaltumvielas. Tāpat kā visas zivis, nototēnijas satur neaizvietojamās aminoskābes, kuras šajās zivīs ir lielā daudzumā, tāpat nototēnijā ir visi nepieciešamie vitamīni un minerālvielas. Hroms ļauj labāk izturēt stresa situācijas un nogurumu. Cilvēki, kuri lieto nototēniju līdz 2–3 reizēm nedēļā, ir mazāk uzņēmīgi pret depresiju un hronisku nogurumu. Šo zivi ieteicams lietot arī cilvēkiem ar zemu hemoglobīna līmeni: tajā ir kobalts, kas stimulē asins šūnu veidošanos.
Skumbrija jeb, kā vēl tā tiek dēvēta, makrele ir viena no cilvēka veselībai labvēlīgākajām zivīm. 100 g šīs jūras zivs satur pusi no organismam nepieciešamā proteīna dienas normas, kas turklāt ir arī viegli sagremojams. Regulāra skumbrijas ēšana palīdz normalizēt holesterīna līmeni asinīs. A vitamīns, kas ir zivju sastāvdaļa, ir “atbildīgs” par audu atjaunošanos, fosfors padara skeleta sistēmu stiprāku. Turklāt skumbrija satur sēru, kas ļauj cilvēka organismam cīnīties ar kaitīgajām baktērijām. Nātrijs uztur ūdens un sāls līdzsvaru ķermeņa šūnās. Nikotīnskābe ir atbildīga par nervu sistēmas stiprināšanu.
Lasis un patiesībā visas lašu dzimtas zivis ir cilvēkiem visizdevīgākās. Lašu dzimtā ietilpst tādas sugas kā lasis, forele, taimiņš un citas. Šo sugu gaļa ir ne tikai ļoti garšīga, bet arī noderīga. Zivīs esošās olbaltumvielas organismā viegli uzsūcas. Lasis vairāk nekā citas sugas ir bagātināts ar piesātinātiem un nepiesātinātiem taukiem, omega–3 un omega–6 taukskābēm. Turklāt tajos ir tādas katra cilvēka veselībai svarīgas vielas kā B un D vitamīns. D vitamīns ir atbildīgs par kalcija uzsūkšanos organismā, bet B grupas vitamīni atbild par ādas un matu veselību, kā arī par pareizu gremošanas trakta darbību, turklāt B grupa stiprina arī nervu sistēmu. Gados vecāku cilvēku un sportistu uzturā ir jābūt lasim. Tas palēnina organisma novecošanās procesus, paātrina reģenerācijas procesus un ir lielisks profilakses līdzeklis pret sirds un asinsvadu slimībām.