Kā ziņo portāls LA.LV, makšķernieks savu lomu nedrīkst pārdot. Makšķerniekam bijusi veiksmīga cope, viņš izmakšķerējis pietiekami lielu lomu, vai šis makšķernieks drīkst pārdot kādu zivi kaimiņam vai draugam? “Mhm, pamēģini! Ja es to mēģināšu darīt, tad mani vispirms varbūt pabrīdināt, bet pēc tam sodīs,” tik skarbs savā atbildē ir Māris Olte, makšķernieks, biologs un žurnālists.
Vienlaikus Olte atzīst, ka viņam ir zināms, ka daudzi restorāni vienkārši iepērk vietējās zivis, piemēram, samus, liek uz šķīvja un tā ir vērtējama kā delikatese, bet to darīt nedrīkst, tas nav likumā paredzēts, jo makšķernieks savu lomu nedrīkst pārdot, likuma paradoksu skaidro Olte.
Olte pieļauj, ka šāda likuma nianse ir tāpēc, ka makšķerēšana ir vaļasprieks, lai gan vienlaikus adītājus savus cimdus drīkst tirgot. Vēl eksperts domā, ka šī situācija varētu būt saistīta ar to, ka Latvijā ir grūtības noteikt to, kas kam pieder – ir publiskās ūdenstilpes, ir privātās privātās, ir tādas ūdenstilpes, kurās zvejas tiesības pieder valstij, līdz ar to zivis arī varbūt pieder valstij: “Jā, salikums ir ļoti tizls un neloģisks, kā rezultātā mēs nevaram tikt pie svaigām zivīm – ja mazbērni neatvedīs, tad ome pie svaigām zivīm netiks.”