Kā savā Facebook profilā ziņo More Travel Adventures, Vidzemē kādā karjerā noķerti divi melni līņi. Komentārā ieraksta autori norāda:
“Bija divi, palaidām atpakaļ. Vēl viens – puse melna un puse zaļa – par pseidomelānismu jeb abundismu sauca tādu pigmentācijas veidu, ko raksturo tumši plankumi vai svītras, kas klāj lielu daļu dzīvnieka ķermeņa un šķiet kā melānisma iezīmes.”
Vairāk ir zināms albīnisms – ģenētisks defekts, kuram ir raksturīga pigmenta melanīna trūkums. Savukārt mazāk zināms ir pretējais defekts, proti, melānisms, ko dabā sastop daudz retāk. Kā teikts Facebook ierakstā pie fotoattēla, daudzi dzīvnieki labāk pielāgojas, būdami tumšādaini, jo melnā krāsa mazāk piesaista plēsēju uzmanību. Un otrādi – piemēram, melnajām panterām tā ir priekšrocība nakts medību laikā.
Albīnisms (latīņu: albus — ‘balts’) ir ģenētisks defekts — slimība, ar kuru cilvēki vai dzīvnieki jau piedzimst. Šim defektam ir raksturīgs pigmenta melanīna trūkums matos, acīs un ādā. Defektu izraisa mutācijas gēnos, kas atbildīgi par fermenta tirozināzes sintēzi — šis ferments nepieciešams, lai veidotos melanīns. Pilnīgi albīniem dzīvniekiem un cilvēkiem arī acis un gļotādas ir gaiši rozā. Rozā tādēļ, ka nokrāšu piešķir asinsvadi nevis pigmenti. Daļēji alnīniem – albinoīdiem aci, deguns un gļotādas var būt tumšas vai plankumainas.
Melānisms ir pastiprināta melnā un brūnā pigmenta klātbūtne organisma segaudos: ādā, acīs un apomatojumā. Pseidomelanisms jeb abundisms izpaižas kā tumši plankumi un strīpas uz ādas vai apmatojuma.