Kā ziņo reģionālais medijs Bauskas Dzīve, Mūsā, Mēmelē un Lielupē copmaņi jau steidz meklēt pirmās pavasara vimbas. Zivju uzvedību gan manāmi ietekmē laikapstākļi un gaisa temperatūra, bet krastmalā vimbu tīkotāju gan tepat no Latvijas, gan Lietuvas netrūkst. Ziņu portāla žurnāliste Sandra Danosa uzrunā vairākus pie Lielupes Mežotnes pilskalna pakājē sastaptos copmaņus un iztaujā par līdzšinējo pieredzi, izmantoto aprīkojumu un citām interesantām lietām.
Lietuviešiem Gintautam un Sauļus, kas atbraukušu šurp no Šauļiem, šoreiz zivis rokā diez ko nedodas. “Mūspusē vēl vimbu nav. Vietējie stāstīja, ka pagājušajā nedēļā ūdens līmenis Lielupē bijis krietni augstāks, bija tādi vīri, kas šodien atbrauca, palūkojās, ka ūdens ir prom, un nosprieda, ka zivis arī, sēdās savā mašīnā, apmeta riņķi un izgaisa līdz ar rīta miglu. Nav jau vēl tie labākie apstākļi, tagad ausis pārsalušas, pirksti rokām ar’ negrib lāgā kustēt, jāmet miers un jābrauc mājās. Normas tiesa – piecas vimbas – katram jau būs sarūpētas,” stāsta Gintauts.
Krastā var sastapt arī baldoniešus, kas šajā vietā pie Lielupes ierodas pāris reizes gadā. Laiku pa laikam viņi zivis arī iebaro, izmantojot universālo zivju barību, kas sajaukta kopā ar vistām paredzēto kombinēto barību un kaķu barību. “Tā ir tāda veida atpūta, ko citiem varbūt ir grūti izprast. Ne miegs, ne aukstums, ne tas, ka infarkts pirms divām nedēļām piedzīvots, neattur no domas par makšķerēšanu,” stāsta makšķerniece Guna, kas labprātāk te makšķerē ar pludiņu. Pavisam nesen izdevies noķert skaistu ruduli, savukārt vimbas vislabāk ķērušās uz kukurūzu mušu kāpuriem un aŗi svaigajām garnelēm, bet tā, kas ir ar visu čaulu. Bet ne viss ir tik viennozīmīgi, kā gribētos cerēt. Starp Ziedoņiem un Priedītēm Lielupes krastā sastaptais baušķenieks Edgars stāsta, ka viņam neķeras arī uz mušu kāpuriem un garnelēm, esot jāmeklē vēl cits piegājiens. Edgars sevi sauc par svētdienas makšķernieku un, dodoties copēt, labprāt ņem līdzi arī savu dēlu.
Avots: Bauskas Dzīve