Visas ziemas copes tehnikas vienuviet – Juglas apendicīts0

Ik gadu viena no Rīgas populārākajām ziemas copes vietām ir Juglas apendicīts. Tad nu šoreiz apbruņojos ar mānekļiem un devos lūkot, kas tur notiek.

Pie manis pieskrien enerģisks zēns, kurš pēc manis izvilktā kārtējā asarīša jautā: “Uz ko jūs ķerat? Jums labi ķeras, bet man nekā.” Sarunai pievienojas arī puikas tēvs, kurš pienāk pie manis un jautā, vai tā ir Praktik eholote, kas iekarojusi daudzu copmaņu sirdis. Ļoti daudz jautājumu no “izsalkuša” zēna, vēl vairāk jautājumu no viņa senča, kurš, kā izrādās, pats nemaz nemakšķerē. Viņa dēlēns nez no kurienes aizrāvies ar makšķerēšanu un šogad ir pievērsies arī ziemas copei.

Neliela atkāpe. Gribu noņemt ziemas pižiku no galvas, paklanīties to vecāku priekšā, kuri ļauj attīstīt bērniem viņu talantus, intereses un iegulda tajā gan laiku, gan naudu. Un nav svarīgi – tas ir sports, māksla vai makšķerēšana un mīlestība pret dabu. Jūs esat lieliski vecāki!

Nu tātad, es mūsu sarunas laikā paspēju izstāstīt visu, ko biju redzējis šajā fenomenālajā un interesantajā copes vietā, – par niansēm ar asari, kurš mēdz pacelties pusūdenī, lielajām līdakām, kuras šeit mēdz noķert, par “aizliegtajiem paņēmieniem”, kurus diemžēl šeit izmanto. Bet visvairāk iekarsām par ziemas copes tehnikām, kuras ir novērojamas Juglas apendicītā un ziemas copē kopumā. Esmu pārliecināts, ka ieguvēji mūsu sarunā bija gan klausītāji, gan runātājs – viņi ieguva informāciju un pamatus, es pasmēlos iedvesmu rakstam, kuru gribu veltīt visiem jaunajiem copmaņiem, un ceru, ka noderēs arī kādam iesācējam tieši ziemas copē.

Šajā rakstā sīkāk paanalizēsim veidus un iespējas zivi noķert ziemā zem ledus. Un nedaudz pastāstīšu par vietu, kuras atvēršanu gaida ļoti daudzi Rīgas makšķernieki un ne tikai, – Juglas apendicīts jeb, kā to mēdz dēvēt copmaņu vidū, apendikss. Kāpēc šajā rakstā apvienoju abus? Jo visas manis pieminētās tehnikas arī pielieto šajā mistiskajā vietā.

Kad pirmo reizi kāpu uz šīs īpašās vietas ledus, biju patiesi pārsteigts. Paskaidrošu arī, kāpēc īpašās, jo it kā jau nekā tāda tur nav, kilogramīgus asarus neviens maisiem mājās nenes, neķeras kā no automāta. Līdz tam nebiju novērojis, ka vienā vietā var ķert, kā vien vēlas un ko vien vēlas. Parausti, pabungā pa grunti, padancini mormišku vai noparko ūdu pie zālēm. Jā, jā, un tas viss salīdzinoši nelielā ielokā, kuru brīvdienās noteikti apmeklē, iespējams, pat vairāk nekā 500 makšķernieku. Šeit ierodas jauni puikas, kuri haotiski skraida pie citu izurbtajiem āliņģiem, opīši, kuri šo vietu pārzina kā savu kabatu un atļaujas pateikt, ka eholote ir lieka, jo viņi skaidri zina laikus, kad asaris ir pie grunts un kad tas paceļas pakaļ balto zivju baram. Iespaidīgi! Nevaru nepieminēt arī sievietes, kuras, no tuvējiem namiem iznākušas paelpot svaigu gaisu un patraucēt vīrus, pieķeras pie balansiera paraustīšanas. Ir jau arī sievietes ziemas kostīmos, ar ziemas kastēm, siltiem zābakiem, kuras nereti apķer apkārt esošos kungus, kuru skatiens pievēršas viņu drebošajām rokām, kuras dancina mormišku.

Labi! Beigsim ar romantiku, šis būs tehnisks raksts. Šajā vietā ir labas bedres, kurās var mērķtiecīgi ķert zandartu. Nereti tas gadās arī piezvejā. Lai gan pats neesmu to darījis, esmu pārliecināts, ka šeit noteikti var darbināt ziemas vibus. Asaris ir visur. Un noķert to var ar balansieri, bļitku, mormišku, “strekozu” un velniņiem. Mēdz trāpīties gigantiskas līdakas. Cik pamanīju soctīklos, tad bija arī 9 kg smaga līdaka. Turklāt veči mēļoja, ka tā esot izvilkta ar 0,14 mm auklu. Gandrīz piemirsu par baltajām zivīm. Pie zālēm veči lasa skaista izmēra raudas, bet, kā mums stāstīja zinātājs, raudai ir baigi svarīgi pareizi izspēlēt mormišku, lai asaris to neiekārotu. Trāpās vidēja izmēra breksīši un pliči. Tie ņem arī uz balansieriem un ņem mutē, nevis ar muguras spuru. Draugs noķēra līni virs kilograma, tie tur mēdzot trāpīties gana bieži. Un arī drauga līnis iesūca balansieri mutē. Fenomenāla vieta, kura var nepatikt tāpēc, ka sapulcējies milzīgs daudzums tautas, bet iespaidu tur ir vairāk nekā Pērnavas līcī. Un visam pāri šeit nereti var tikt pie labiem lomiem, par spīti tam, ka katru dienu šo vietu presē liels daudzums kolēģu. Soctīkli sāk vārīties, kad visur parādās labs ledus, bet Rīgas pašvaldība neatļauj kāpt uz pilsētas teritorijā esošajām ūdenstilpēm. Kad apendiksu atver, tad svētki ir klāt. Jautāsiet, kur tas ir? Ja aizbrauksiet līdz Juglas tirdzniecības centram, tad varēsiet novērot kungus, kuri, tērpti siltās drēbēs, ar urbi un kasti pār plecu dodas vienā virzienā. Varat braukt arī ar 1. tramvaju, tur vienmēr būs kolēģi, kuri no pašas Imantas dodas uz šo interesanto, zivīgo, bet arī sarežģīto copes meku.

MORMIŠKA

Tad nu skatāmies, ar ko šeit varam noķert zivi. Sāksim ar man vismīļāko – mormišku un motili. Kā jau minēju, raksts būs tehnisks. Tāpēc stāstīšu par inventāru, kuru lietoju pats. Ņemam mazu makšķerīti, manā gadījumā tā ir mana iemīļotā Lucky John Mormax, tinam virsū 0,10 mm auklu. Šogad notestēju Elite Redmaster sarkanā krāsā un arī Elite Blackmaster melnā krāsā. Lieliski redzamas uz ledus, kas atbrīvo no liekas piņķerēšanās un atvieglo darbu acīm un pirkstiem. Par tievāku auklu var domāt, ja gribas nogremdēt mazāku mormišku, lai asarim vieglāk iesūkt. Piekrītu! Esmu darbojies arī šādā veidā, ja asaris ir kūtrs. 0,12 mm aukla tiem, kam rupjāki pirksti, būs mazāk jāpārsienas. Mormišku izvēli var atvieglot, jo klasika strādā stabili. Disko bumbas zelta un sudraba krāsā, dažāda veida banāni, ķirsīši, lasītes un lodes. Īsāk sakot, jāizmanto tas, kam tic, un viss notiks. Sardziņi ir atsevišķa zinātne, un te varu ieteikt tos ņemt līdzi uz veikalu, pērkot mormiškas un pielāgojot pēc svara. Man patīk Salmo Whitefish sardziņi viena iemesla dēļ – pateicoties dubultajam sardziņam, es varu regulēt tā jutību un mainīt mormiškas spēles frekvences. Turklāt tos var arī iegādāties internetā, jo pie apraksta norādīts sardziņa tests.

Makšķerīte ir, aukla lai paliek 0,10 mm, piemeklēts sardziņš un izvēlēta zelta krāsas volframa disko bumba. Kas vēl? Ēsma! Tiem, kuri grib izmēģināt savas iemaņas ar bezēsmas mormiškām, varu teikt, ka “čortiki” un pārējie brīnumi strādā. Veiksmīgi var noķert zivi, turklāt vidējais izmērs būs patīkamāks. Lielākais pluss ir tas, ka var atsijāt mazo raudiņu un plicīšu uzbrukumus. Bet, ja atrod īstās asaru vietas, tad baltā zivs netraucēs. Divi ieteikumi: dažreiz nevajag būt skopam, un noteikti iegādājieties mākslīgo motili!

Par skopumu neliels stāsts. Ķeru retus asarīšus un skatos, ka kolēģim blakus ir trīsreiz vairāk copes momentu un realizāciju. Aprunājamies, salīdzinām inventāru, lielos vilcienos nekas krasi atšķirīgs nav. Bet tad viņš izšauj frāzi, ka šodien neķeras ar motiļu pušķīti, bet asaris grib ēst ēsmu ar vienu motili uz āķa. Vienu motili? Es nobrīnos un nodomāju, ka tā tak ir tīrākā sporta tēma, asarim jādod gaļa. Eksperiments, un es sāku ķert divreiz vairāk zivju, pateicoties tam, ka samazināju motiļu skaitu uz āķa. Bet pēdējā reizē bija pretēja situācija, jo lielais gribēja kumosu. Pēc tam, kad vienu reizi aizbraucu uz copi un motilis palika ledusskapī, es veikalā paņēmu Lucky John Extra Blood Worm bundžu. Zivi noķert var, tas labi turas uz āķa, un, ja tiešām gadīsies reize, kad nebūs uz ko, tad varēs pielietot silikona motili. Pabeigt mormiškas tehniku vajadzētu ar kādu vienmēr strādājošu spēli, bet tādas nav. Var ieteikt pastudēt Youtube video arhīvus. Mūsu pašu Normunds Grabovskis savos video pastāsta par “pravodku”. Asari vajag kaitināt ar ātrākām darbībām, baltā zivs labāk atsaucas uz mierīgu sardziņa kustināšanu. Tajā pašā Juglā aiz muguras dzirdu, ka draugi sarunājas un viens saka otram: “Šodien asaris ņem ļoti mierīgu spēli, es praktiski nekustinu vispār.” Es, tieši pretēji, ķēru ar ļoti agresīvu spēli. Katram jāatrod sava tēma!

BALANSIERIS

Tautā šo mānekli mēdz dēvēt arī par challangere, Rapala un šķērseni. Zivtiņa, kura pēc straujākas rokas kustības aizslīd uz sānu un atgriežas atpakaļ, tādējādi piesaistot zivi pat no salīdzinoši liela attāluma. Šī tehnika ziemā ir ļoti populāra un no iepriekš minētās mormiškas atšķiras ar to, ka tā ķer kustīgu zivi. Panākuma formula ir aktīva pārvietošanās, meklēšana un simts caurumu izurbšana. Uztaisi caurumu sēriju, izskrien cauri un pārbaudi! Ja asaris atsaucas, tad ātri laid balansieri lejā un ķer nākamo! Tehnika nav sarežģīta. Balansieris jānolaiž lejā, jāuzrauj trīs reizes bez pauzes, tad turpinājumā rāvieni ar pauzēm. Ja neseko copes, tad piepaceļ mānekli augstāk no grunts. Hop, hop, un uz nākamo caurumu prom atkārtot šīs pašas darbības. Asaru ķeršanai var izmantot 3–4 cm garus balansierus, līdakai – sākot no pieci un uz augšu. Tiem, kuri taustās, labs variants ir izvēlēties gatavus komplektus, kā, piemēram, Lucky John Balanced lure set – viss, kas vajadzīgs, lai dotos uz ūdens un noķertu zivi. Līdakai gan prasīsies jaudīgāki rīki. Auklu droši var likt, sākot no 0,2 mm. Arī pašu kātiņu prasās rupju, lai caur cieto žokli var izdauzīt āķi. Mani iecienītākie balansieri ir Lucky John Classic un Fin. Bet Juglā izmantoju Lucky John Nordic un Baltic. Tā kā šeit ir jāķer lielā dziļumā, tad tieši šie modeļi būs piemērotākie, jo ātrāk nokļūs vajadzīgajā dziļumā. Krāsu spektrs šī tipa mānekļiem tiek piedāvāts mulsinoši plašs. Spilgtāki līdakai, asaris labi reaģē uz dabiskām krāsām, it īpaši tādās vietās kā Jugla, kur tas seko barības bāzei – baltajai sīkzivij. Protams, reizēm loģikas nav, un strādā acis dedzinošie krāsojumi. Skatieties, ko dara kolēģi. Ja kāds sāk ķert vairāk nekā citi, tad noteikti der uzmest aci gan viņa darbībām, gan arī māneklim.

BĻITKA

Par bļitku sauc metāla mānekli, kurš vertikāli karājas auklā. Šeit viss līdzīgi kā ar šķērseni. Meklēšanas un ātru darbību māneklis. Teikšu tā – ja zivs ir, tad tā ātri atsaucas, ja nav, tad meklē vietu, kur tā ir. Ar auklām, kātiņiem identiski. Asarim auklu var likt 0,16 mm. Spēli vajag piemeklēt, jo asari vajag sakaitināt. Reizēm efektīvākas ir lielas pauzes, reizēm asaris labāk reaģēs uz biežākiem rāvieniem. Šeit vieglāk orientēties ar krāsām, jo parasti tās ir metāliskas nokrāsas – kapars, zelts, sudrabs. Ar šiem diviem mānekļiem zivīm bagātos āliņģos var strādāt tandēmā. Ja ir cope uz bļitku un tās pēkšņi apraujas, tad iesaku nomainīt uz balansieri. Tas atkal savāks zivis no tālāka attāluma vai arī jau citādāk tracinās pie grunts esošās zivis. Mans favorīts ir Salmo #2 bļitka. Pārbaudīts un ļoti daudzu copmaņu iecienīts ziemas māneklis. Ja nu kāda iemesla dēļ iegādāts balansieris vai bļitka, kuras āķis nav ar tā saucamo asara aci, tad noteikti iesaku veikalā iegādāties to atsevišķi. Ļoti ietekmē copes rezultātu.

Juglas kanāls apgāž manu teoriju par meklēšanu un gana dinamisku pārvietošanos, lai ar bļitku atrastu asari, jo šeit kungi var visu dienu nosēdēt pie viena cauruma, raustot bļitku vai balansieri. Tas izskaidrojams ar to, ka var ienākt svaiga zivs no kanāla, var grozīties asaru bars. Tad, kad zvērs ir apakšā, sākas cope. Veiklākie var mēģināt izsekot viņa gaitām, bet tad būtu jāzondē liela platība. Bet principā var sēdēt un gaidīt, kad asaris atradīs tevi.

STREKOZA UN VELNIŅŠ

Man mazāk zināmi mānekļa paveidi, bet pievienošu bildi, lai ir saprotams, par ko es rakstu. Ap šiem mānekļiem grozās gana daudz diskusiju, negāciju, un kopumā asociācija ir viena – cemmerēšana. Es copēju ar vienu aci un ar otru vēroju apkārt notiekošo, lai sev iegūtu kādu jaunu copes metodi, atziņas. Mans secinājums ir tāds, ka dažu negodīgu copmaņu dēļ šie mānekļi un daļēji arī balansieri tiek pieskaitīti pie cemmerējamiem instrumentiem, kas ļauj noķert arī to zivi, kura negrib ēst, bet, lūk, ar astes daļu gan ir gatavi mānekli pagaršot. Domāju, ka doma ir skaidra. Aizcirst un somā iekšā. Kustības amplitūda, kad kātiņš tiek pieliekts pie paša āliņģa un paceļot uzlido virs galvas izstieptā rokā, nekādā veidā nav pieskaitāma pie tipiskas mānekļa izspēles. Arī godīgiem copmaņiem nereti gadās blakus esošu zivi aizķert. Bet darīt to mērķtiecīgi, turklāt Juglas apendicītā, kur apkārt tev ir desmitiem citu copmaņu, tā ir necieņa. Bet lielais vairākums makšķernieku ar šiem mānekļiem ķer pat ļoti veiksmīgi un rezultatīvi, turklāt pārsvarā zivs ir izvēlējusies apēst kumosu, un tas atrodas mutē. Tādi, lūk, zivīgi, bet bēdīgu slavu ieguvuši mānekļi arī ir izmantojami ziemas copē. Ja paveiksies, tad vietējais tirgonis pieies pie tevis pats un centīsies ar visiem iespējamiem argumentiem tev iepārdot šos mānekļus. Pamēģināšanai noteikti iesaku.

ŪDAS

Pēdējās divas reizes Juglā redzēju arī ūdas. Maigi sakot, biju uz sēžamvietas. Kārtīgi sasmējos, jo tagad šeit tiešām esmu redzējis visu. Bet kāpēc gan ne, ūda ir efektīva metode lielo plēsēju ķeršanai. Domāju, ka onkuļu lomos var trāpīties labas līdakas un arī zandarti tur ir nereti viesi. Ūdu aprīkošana ir gaužām vienkārša, un iesaku netaupīt pāris eiro un pirkt jau gatavus komplektus – ūda, aukla, pavada, svina svariņš un āķis. Pietrūkst tikai dzīvas zivtiņas. Salmo Diamond Spin aukla ar diametru 0,35 mm būs tieši laikā. Nav izslēgta iespēja darboties ar pīto auklu, bet, manā skatījumā, vairāk mīnusu nekā plusu. Nav tik ērti vilkt ārā, un arī kļūdas pītā aukla nepiedos, jo tā neamortizēs līdakas rāvienus. Ja tomēr izvēlies ūdu aprīkot pats, tad kārtīgi piedomā pie mezgla, ar kuru piesiesi auklu pie ūdas spolītes. Mēdz būt situācijas, kad līdaka ieskrienas, un uz redzēšanos. Zivtiņu klasiski kabina mugurā, tikai āķi vajag durt tā, lai netiktu traumēts mugurkauls. Zivtiņa nebūs tik dzīvelīga. Kā alternatīva ir kabināt āķi nāsī. To es izmantoju mazāka izmēra ēsmas zivtiņām. Zivtiņu nolaiž līdz gruntij un atkarībā no dziļuma pietin auklu, lai zivs plīvo kādu gabalu virs grunts. Karodziņš izšauj, pieskrienam, notupjamies, trīs reizes ieelpojam un cērtam. Klasiska ūdu izvietošanas vieta ir zāļu puduri, kur vairāk savācas mazā zivs – barības bāze.

Daži ieteikumi veiksmīgākai copei Juglā:

asaris mēdz nostāties ne tikai pie grunts, bet arī ūdens vidusslānī. Tad tas attiecīgi tur arī jāmeklē. Ja copes no grunts pēkšņi vairs neseko, tad ietin auklu un meklē augstāk;

ja āliņģī noķer divus ķīšus pēc kārtas jau sākumā – nomaini āliņģi;

skaties, ko dara un kas izdodas citiem. Veiksmīgai copei svarīgs ir gan dziļums, gan arī mānekļa izspēle;

zivi ķer tur, kur viņa ir! Ja kungi un dāmas sēž kādā izteiktā pleķītī, tad ne velti. Klusām var pievienoties. Bet vienmēr var arī atrast savu asarīti. Tikai rēķinies – ja tev labi veiksies, tad pavisam drīz dzirdēsi urbja skaņas netālu aiz muguras;

ja gribi pamēģināt ziemas copi un tev nav urbja, nepērc! Caurumu ledū pietiks visiem.

Mānekļu un kātu tests reālos apstākļos ar Jahipaun.lv. Video bloga epizode #9

• Arturs Zabors
• cope
• Juglas apendicīts
• Lielais loms
• makšķerēšana
• Ziemā
• ziemas cope
• Ziemas makšķerēšana
• Žurnāls Lielais loms