Darba jautājumos pēdējā laikā ļoti daudz nākas saskarties ar le- dus urbjiem, konkrēti ar “Tonar” rūpnīcā ražotajiem, tajā skaitā arī ar makšķernieku vidū tik populārajiem barnauliešiem un… Izrādījās, ka ir ļoti daudz kā tāda, par ko es nezināju vai vienkārši nebiju aizdomājies, tādēļ nolēmu, ka man ar jums noteikti ir jāpadalās ar šo informāciju. “Tonar” rūpnīca urbjus ražo jau sen, vairāk nekā 20 gadu, atrodas tālajā Barnaulā, kur ziema ir 6–7 mēnešus gadā un ledus biezums katru ziemu sasniedz 1–1,5 metrus. Pamazām attīstoties, šis uzņēmums ir kļuvis par vienu no pasaules lielākajiem un labākajiem ledus urbju ražotājiem un šobrīd piedāvā vairāk nekā 50 dažādu ledus urbju, un no šādas izvēles var apjukt jebkurš.
Urbja diametrs
Vairākums copmaņu ikdienā izmanto ierastos 130 mm diametra urbjus, un pie tā ir tā pierasts, ka par citu diametru pat neaizdomājamies, un tādos vidējos Latvijas ziemas apstākļos arī neko citu it kā nevajag, bet… ja nu izlemjat pasportot, ja nu uznāk kāre pasēdēt uz breksi vai aizbraukt kādu lielo Skandināvijas sīgu noķert, tad ir vērts aizdomāties, kāda diametra urbi, vismaz vienu uz kompāniju, pirkt.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
100 mm – tievs, ātrs urbis sīkzivju ķeršanai, pamatā tādus izmanto sporta makšķerēšanā, ikdienas copē tādā āliņģī ar stiepšanu var iedabūt asari un raudu līdz 400–500 g, tāda paša svara breksītim jau iesprūst pleci. Šāda urbja vienīgais pluss ir tas, ka biezā ledū ar to izurbt āliņģi ir vieglāk, bet biezā ledū arī rupjāku zivi tajā iedabūt ir grūtāk.
110 mm – gandrīz viss tas pats, ko jau teicu par simtnieku, tomēr ikdienas copē vairāk izmantojams ir šāda izmēra urbis. Agrāk tik po- pulārajiem “Mora” ledus urbjiem arī bija un ir 110 mm izmērs, un tādai ikdienas copei, arī Peipusa raudām un asariem, šāds urbis der gana labi, jā, reizēm kādai zivītei pleci iesprūst, un, teiksim, iet līdakās ar to nevajadzētu, taču tas ir tāds labs meklēšanas urbis, kad daudz jāurbj.
130 mm – no seniem laikiem vispopulārākais urbja diametrs, droši vien kādi 85–90% visu copmaņu lieto tieši šā diametra urbjus, ar lielu
stīvēšanu tajā var iestīvēt arī 9–10 kilogramu līdaku, nerunājot par kilogramīgiem asariem un lielām vimbām, lielajiem brekšiem. Taču no kāda pusotra kilograma gan tas āliņģis nav īsti piemērots.
150 mm – šāda diametra urbjus parasti izvēlas copmaņi, kuri specializējas tieši lielo zivju – līdaku, zandartu, brekšu – ķeršanā. Šis ir arī populārākais urbja diametrs, ko pērk, dodoties copēt uz Skandināviju.
180 mm – izteikti lielo zivju copmaņu urbji. Latvijas apstākļos, kad ledus reti kur un kad pārsniedz 50 cm biezumu, šāda izmēra urbja iegāde vēl ir daudzmaz loģiska – jo lielāks āliņ- ģis, jo vieglāk tajā iedabūt lielu vai ļoti aktīvu zivi. Kā piemēru varu minēt vairākus foreļu dīķu īpašniekus, kuri speciāli saviem dīķiem, kur tiek organizēta maksas cope, iegādājas vairākus šādus urbjus, ko piedāvā copmaņiem, lai atbrau- kušie makšķernieki, cenšoties iedabūt mazajā āliņģī 2–3 kilogramu foreli, mazāk satraumē zivi.
Izvēloties urbja diametru, jāatceras arī tas, ka, jo lielāks urbja diametrs, garāks rokturis un šneks, jo urbis būs smagāks.
Kā nekļūdīties, pērkot urbim nažus
Tātad, ja ir kreisie un labie urbji, tad attiecīgi ir arī kreisie un labie urbju naži, VISIEM klasiskajiem urbjiem ir kreisie naži, tiem uz iepakojuma ir liels burts L, savukārt labā griešanas virziena urbjiem uz iepakojuma ir burts R. Tas būtu pirmais un galvenais, kas būtu jāievēro, pērkot nažus urbim. Sevišķi jau tāpēc, ka liela daļa veikalu pārdevēju šo niansi nezina un, iespējams, paši ir nopirkuši nepiemērotus nažus. Taisnie, divu līmeņu, robotie vai līkie naži plāna (līdz 30–40 cm) ledus apstākļos nekādu lielu starpību urbša- nas ātrumā\vieglumā nedos ar nosacījumu, ka naži ir asi. Ja ledus biezs un jāurbj daudz, tad, iespējams, vajag pamēģināt starpību starp divpakāpju nažiem un līkajiem, jo līkie ir gan sausam, gan slapjam ledum, un, ja ledus biezums ir jau 60–80+ cm un tas ir pieburbis, tāds slapjš, tad ļoti iespējams, ka komfortablai urbšanai ledus skaidas biezumu vajag pamainīt. Pats gan atzīšos, ka vienmēr urbju ar klasiska- jiem sausa ledus nažiem un nav problēmu, bet… slapjā, metrīgā ledū gan arī sen nav nācies makšķerēt. Vispopulārākie ir divpakāpju naži, maksā tie ap septiņiem eiro, un, ja vien neieurbsieties kādos akmeņos un nenolauzīsiet nažiem galus, tad tie bez problēmām un asināšanas kalpos 2–3 un vairāk Latvijas ziemas.
Urbji, makšķeres un mānekļi – zemledus makšķerēšanas teorija un prakse. Video bloga #11 epizode
Ziemas copes noslēpumi. Sarunas laivā #5
Abonē 2024. gadam. DĀVANĀ makšķernieku KALENDĀRS ar ieteicamajām copes dienām!Saistītie raksti
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
