Zemledus makšķerēšana ir ļoti dažāda, sākot ar ūdenstilpju veidiem, beidzot ar metodēm un mānekļiem. Šoreiz pastāstīšu par vertikālajiem vizuļiem/bļitkām – klasika!
Jā, domāju, ka lielākajai daļai tas ir pamata māneklis, lūkojot pēc asara, bet šoreiz pastāstīšu, kā bļitkas izvēlos es un kā es tās darbinu. Šeit nebūs pārdomāti reklamēti produkti, uzskaitīšu pārīti no saviem topa mānekļiem.
Protams, vertikālo bļitku kastītē pašā frontes līnijā ir Salmo 2. izmēra bļitkas, kas, pēc manas pieredzes, strādā vienmēr un visur, arī liela daļa no manām asaru trofejām ir tieši uz šo modeli.
Ļoti labi strādā arī Salmo pirmā un trešā izmēra bļitkas, bet tās es izmantoju nedaudz retāk. Visām bļitkām ir viena lieta, ko es pats parasti uzlieku vai nomainu, bet par to pēc tam.
Lucky John Fin jebkurš modelis. Bieži šīs bļitkas ir nekaunīgi lētas, taču tās strādā ļoti labi!
Arī mūsu paša meistara Imanta Tiltiņa bļitkas strādā ļoti labi, un cenas roku darbam nebūt nav dārgākas kā sērijveidā taisītām.
Pirms gada pamēģināju Lucky John Nail Blade – super, vienkāršs māneklis ar labiem rezultātiem.
Noteikti arī citiem zīmoliem ir ļoti labi strādājoši mānekļi, taču par visu uzrakstīt nav iespējams.
Bļitkas svars un dziļums, kādā makšķerē
Jā, arī šim ir diezgan liela nozīme!
Ne visā Latvijā ir ūdeņi, kur vidējais dziļums ir vairāki metri, un arī ne vienmēr, kur dziļums ir liels, būs tavs trofejas asaris!
Ja zivi esi nolēmis meklēt seklās vietās, tad nevajadzētu izmantot smagas bļitkas, jo tavas spēles amplitūda noteikti nebūs tik plaša kā dziļumā, līdz ar to smags māneklis seklumā pacelsies un kā cirvis uzreiz nokritīs lejā (jā, var likt smagu, bet ļoti platu bļitku, tad tas nedaudz mainīsies, bet tiešām nedaudz). Tāpēc seklās vietās var izmantot vieglas bļitkas, kā Salmo 1. izmēra, vai attiecīgi ko līdzīgu. Es pat ieteiktu pamēģināt ko vieglu un platu, lai bļitka, lēni grimstot, veido skaistu animāciju.
P.S. Reiz večuks man izteica savu pieredzi, kas man tiešām lika to pamēģināt, tas reizēm labi nostrādā! Izmēģini izmantot rupju auklu, teiksim, 0,3 mm, viegla bļitka ļoti lēni kritīs lejā, un asarim tas patīk, ticiet man!
Ja makšķerē straumē, tad labāk izmantot smagāku bļitku ar kompaktāku laukumu, jo straume vieglu un platu mānekli aiznesīs, līdz ar to tu zivi neķersi zem sevis un tava mānekļa animācija vairāk nebūs tāda kā stāvošā ūdenī.
Auklas biezums
Vēl nesen es bļitkoju ar apmēram 0,12 mm auklu, jā, tas, iespējams, nav īstais diametrs, bet man bija ticība, ka tādēļ man ļoti bieži bija labāks loms nekā citiem. Tam gan arī ir liels mīnuss – bieži sanāk zaudēt vairāk mānekļu ķērājos, un arī zaļsvārces daudz biežāk tiek galā ar auklu. Joprojām man arī ir tāda diametra auklas uz makšķerēm, bet nu jau esmu pārgājis uz nedaudz rupjākām auklām, es iesaku 0,16–0,20 mm, man šķiet, ka šis ir optimālais diametrs.
P.S. Es nekad neizmantoju pavadiņas, ja mērķa zivs ir asaris!
Vai krāsai ir nozīme?
Šis ir mūžam aprunāts jautājums visos makšķerēšanas stilos.
Es saku, ka krāsai nav nekādas nozīmes – ja patīk sudrabs, bet bronza šķiet kaut kas galīgi garām, tad droši makšķerē ar sudraba krāsas bļitkām. Jā, šeit var runāt par to, kāda ir ūdens krāsa noteiktā vietā, vai ir kailsals vai nav, bet savā pieredzē neesmu tam saskatījis kaut kādus kopsaucējus! Viss ir ticībā, tam noteikti piekritīs lielākā daļa šī hobija cienītāju.
Man nav bļitku bez acītēm
Jā, šis man ir pat svarīgāk par bļitkas formu vai auklas diametru.
Ļoti daudzām bļitkām šīs acītes jau nāk līdzi – kādai standarta trijžuburī, kādai ķēdītē, kurai galā ir trijžuburis, bet citām vienžuburis ar acīti.
Lai nu kas, bet šis man ir pierādījies gadiem, ka bļitka ar acīti strādā labāk nekā bez vai kā bļitka, kurai uz āķa ir sliekas gabals.
Šādas acītes bieži iepērku vairumā, dažādos lielumos, man patīk, ka acīte ir diezgan korpulenta, tādēļ bieži orģināli uzliktās nomainu pret savām!
Arī šeit ir dažādas krāsas, kurām es īsti uzmanību nepievēršu, bet ir klasika – sarkans, dzeltens un zaļš salikums.
Bieži vecāki vīri izmanto arī dzīvas zivs aci uz āķa, rezultāts ir stipri līdzīgs, bet tomēr nehumāns un lielāka ņemšanās.
Kā es animēju vertikālās bļitkas
Spēle mainās atkarībā no konkrētās vietas dziļuma un grunts.
Seklās vietās rāvieni ir krietni īsāki, parasti uzrauju vienu reizi un ieturu nelielu pauzi, ja zivs atsaucas, tad tā turpinu, ja pēkšņi pieklust, tad mainu animāciju – divi rāvieni bez pauzes un tad pauze. Dažreiz viegli pakratu bļitku, lai acīte sāktu aktīvāk kustēties. Šeit nav pareizās vai nepareizās tehnikas, katram mums ir citādākas rokas, katram strādā savs.
Dziļākās vietās raustu ar lielāku amplitūdu, spēle ir tādi pati, un, ja kaut kas nestrādā, sāku atkal eksperimentēt, lai atrastu šīs dienas īsto piegājienu.
Ja grunts ir cieta, tad iesaku bļitku asi uzraut un brīvā kritienā ļaut atsisties pret grunti, tad viegli piepacelt, šādi strādāt man ļoti patīk! Savus lielākos kimlakus esmu noķēris šādi.
Un iesaku vienmēr kastē turēt atsitēju, tas bļitku gandrīz vienmēr izglābj no noraušanas!
Šis bija mans nelielais ieskats vertikālo bļitku izmantošanā. Varbūt kādam šis palīdzēs tikt pie sava kimlaka!