Bullīši Latvijā kļūst arvien populārāki makšķernieku lomos. Tad nu šoreiz par šo dīvainā paskata, bet ārkārtīgi garšīgo zivtiņu.
Apmēram pirms gadiem desmit kāds mans paziņa aicināja uz copi, uz Daugavas ieteku jūrā. Lomā būšot asari, iespējams, vimbas un… bullīši. Es savulaik bullīšus esmu turējis akvārijā un vēl ar ironiju atbildēju, ka tik lielas zivis nevarēšu izcelt no ūdens, jo manā akvārijā tolaik dzīvoja apmēram 1 cm gari bullīši, kuru latīniskais nosaukums bija Brachygobius anthozona, nodomāju, ka draugs kļūdās vai vienkārši nezina, ka bullīši dzīvo pat manā akvārijā.
Cik sevi zinu, tad, kad ar tēti bērnībā braucām makšķerēt un viņš mācīja man daudzas makšķerēšanas gudrības, par bullīšiem nebija runas. Iespējams, toreiz šīs zivis tomēr vairāk dzīvojās pa svešām jūrām un svešiem jūras līčiem, bet tagad tās ir adaptējušās pie mums un sastopamas pat saldūdenī. Kā es parasti saku, tad viss plūst, viss mainās. Starp citu, daudzi mani paziņas, sevišķi no jaunās paaudzes, uzskata, ka bullīši šeit ir dzīvojuši visu laiku.
Bullīši ir pārsteidzošas zivis, kuras pēdējā laikā arvien biežāk neliek mieru makšķernieku prātiem. Patiešām, šī ir diezgan interesanta un garšīga zivs, kuru novērtē katrs tūrists, katrs makšķernieks. Tajā pašā laikā daži makšķernieki uzskata, ka ir daudz citu zivju veidu, kas ir populārāki, un tam tie izrāda ievērojami lielāku pretestību. Lai vai kā, bet šoreiz par bullīšiem, kurus arī dēvē par apaļajiem jūras grunduļiem. Manuprāt, par jūras grunduļiem šīs zivtiņas sauc tādēļ, ka tās ietilpst pie jūras grunduļu dzimtas. Jūras grunduļu dzimtā ir apvienotas aptuveni 1200 zivju sugas. Tautā šīs ievestās zivtiņas sauc vienkārši par bullīšiem, es arī turpināšu tās dēvēt par bullīšiem.
Sugas izcelsme un apraksts
Bullīši ir starspuru zivis, kas, iespējams, pie mums ieceļojušas no Ukrainas un Krievijas. Pirmo reizi viņas tika sen atpakaļ atrastas Azovas jūrā. Tiek uzskatīts, ka tieši no turienes ir radusies šo zivtiņu vēsture. Lai arī eksotiskās sugas tiešām ir daudzas un krāsainas, bet makšķernieku vidū tās neizraisa nekādu interesi, jo, kā jau minēju, tad manā akvārijā tolaik dzīvoja apmēram 1–1,5 cm gari īpatņi, reti kurš izauga lielāks.
Interesants fakts:
Ukrainas pilsētā Berdjanskā ostas tuvumā par godu bullīšiem ir uzstādīts piemineklis. Katrā ziņā tur bullīšus iegūst galvenokārt rūpnieciski, kā pateicību šai zivtiņai ukraiņi uzcēluši pieminekli.
Izskats un īpašības
Pēc ārējām pazīmēm bullīši nekādā ziņā nepieder pie pievilcīgajām zivīm. Bet tajā pašā laikā tai ir vairākas svarīgas atšķirīgas iezīmes, kas palīdz to nesajaukt ar citām zivīm:
no apakšas spuras saaugušas kopā tā, ka izveidojas tāds kā piesūceknis. Ar to palīdzību bullīši viegli piesūcas jeb pareizāk būtu teikt – piestiprinās – pie akmeņiem un citām virsmām;
tiem ir liela mute ar lielām un gaļīgām lūpām;
bullīši ir visdažādākajās krāsās un dažkārt pat rada patiesu izbrīnu par krāsu daudzveidību, taču pēc iepriekšējiem parametriem to tomēr var noteikt.
Pats bullītis ir nedaudz dzeltenīgs ar tumšiem nenoteiktas formas plankumiem. Tajā pašā laikā tagad ir tik daudz sugu, ka nav iespējams vispārēji izcelt kādu krāsu. Atkarībā no attiecīgās zivs veida atšķiras arī tās parametri. Garumā tas var būt no dažiem centimetriem līdz pat pusmetram. Svars arī svārstās no 30 gramiem līdz 1,5 kg. Pie mums parasti piesakās apmēram 15–20 cm gari īpatņi, vismaz es neesmu Latvijā lielākus redzējis.
Kur mīt bullīši?
Patiesībā tiem patīk siltie ūdeņi. Īpaši aukstos klimatiskajos apstākļos šīs zivis dzīvot un izdzīvot nevar. Melnā un Azovas jūra ir galvenās vietas, kur šīs zivis ir sastopamas patiesi ievērojamos daudzumos, tās iecienījušas arī Kaspijas jūru un Vidusjūru. Diemžēl jeb par laimi, ievērojami mazākā skaitā bullīši sastopami Baltijas jūrā.
Pēdējā laikā atrodamas dažādas ziņas par bullīšiem, bet nu skaidrs ir viens: tie pie mums ir lieliski aklimatizējušies un noķert Daugavā nesagādā lielas problēmas. Bullīši pieder pie grunts zivju kategorijas. Tie ir mazkustīgi, kas priekšroku dod palikt pēc iespējas tuvāk krastam un tikai pie grunts. Pie labiem un teicamiem lomiem esam tikuši Daugavā pie Bolderājas.
Bullīši pēc dabas ir nesteidzīgas zivis, kuras uzskata, ka praktiski viss, kas tām dzīvē ir nepieciešams, ir sameklējams krasta tuvumā, iespējams, tāpēc tām nav raksturīgas sezonālās migrācijas, kā arī aktīvas kustības. Iestājoties stipram salam un ūdenim atdziestot, zivis attālinās no krasta un sameklē sev ziemas mājvietu dziļumā.
Interesants fakts:
Bullīšiem tīk gruntī veidot alas. Parasti bullīši dod priekšroku izrakt bedrīti, kurā ielien 1–2 zivtiņas. Bet ir brīži, kad šādā bedrītē ielien vairāki īpatņi.
Sajūtot ko nelāgu, bullīši ielien turpat starp akmeņiem vai ielien paša izraktajā bedrītē jeb alā, bet, kad apkārtne nomierinās, zivtiņas atkal izlien no savas slēptuves.
Ar ko barojas bullīši?
Bullīši nav izvēlīgi, tie pārtiek no visa kā, ko vien var sastapt savā mājvietā vai tuvu tai, galvenais, lai barību viņi varētu saķert, jo, kā jau minēju, tad šīs zivtiņas ir lēnīgas. Gluži vienkārši viņām nav daudz laika meklēt barību jeb iziet citu dzīvnieku medībās. Tajā pašā laikā tās necenšas meklēt augu valsts barību. Par viņu barību kļūst viss, kas mīt grunts slāņos, veic minimālas kustības un nepārvietojas lielā ātrumā. Tāpēc bullīšu uztura pamatā ir mazie kāpuri, dažādi sīkie vēžveidīgie un tārpi, mīkstmieši un pat dažu zivju mazuļi. Bullītis mēģina atrast tos mazuļu veidus, kuri, tāpat kā viņš, dzīvo mierīgu dzīvesveidu.
Neskatoties uz saviem niecīgajiem izmēriem, bullītis ir diezgan rijīgs un tāpēc diezgan daudz laika pavada pārtikas meklējumos. Viņš bieži mēģina paslēpties biezokņos vai aiz akmeņiem un tad asi uzbrukt garāmejošai barībai vai jebkuram citam zemūdens iemītniekam. Zivs lielā mute ļauj pilnībā norīt upuri.
Daži cilvēki kļūdaini uzskata, ka bullīši ir galīgi neizvēlīgi. Patiešām, viņš nav pārāk izvēlīgs, bet tajā pašā laikā viņš nesavāc atkritumus no gultnes. Viņam ir daudz vieglāk pilnībā ierobežot uzturu nekā aktīvi medīt vai ēst jebko.
Interesants fakts:
Ja plosās slikti laika apstākļi, tad bullītis nedodas medībās un cenšas samazināt savu ēstgribu. Tā vietā viņš mierīgi nogaida sliktos laika apstākļus un tikai tad atgriežas pie ierastā dzīvesveida.
Rakstura īpatnības un dzīvesveida iezīmes
Kā jau minēju, tad bullīši nav īpaši aktīvas zivis. Tās priekšroku dod mazkustīgam dzīvesveidam. Aktīvās un tālās migrācijas nav priekš viņām. Arī gobiju nevar saukt par bara zivi. Viņš dod priekšroku apmesties nelielos pulciņos. Tajā pašā laikā pat nārstam bullītis dod priekšroku nevis doties tālu, bet nārstot ierastajā apmešanās vietā, vienkārši iepriekš sagatavojot tam nepieciešamo vietu, aprīkojot savu mājvietu nārstam.
Tomēr faktam ir daži izņēmumi. Atkarībā no sugas bullīši var nemaz nepietuvoties krastiem un pat nārstot dziļā ūdenī. Bet citas sugas, kas dzīvo pārāk svaigos vai sāļos ūdeņos, var tuvoties krastam nārstot vai pat iepeldēt upju grīvās. Jebkurā gadījumā bullītis nav gatavs tālai ceļošanai. Viņi dod priekšroku nepeldēt lielos attālumos un labāk biežāk, bet nelielu attālumu. Viņi arī medībās nav pārlieku aktīvi, labprātāk gaida medījumu pasaizveidotā slazdā, nevis dzenas tam pakaļ.
Mānekļi, kas strādā reālos apstākļos – TOP 2022. Video bloga #6 epizode
Bullīši nav īpaši draudzīgi attiecībā pret citām zivīm, dodot priekšroku vientuļnieka dzīvesveidam. Maksimums, kam viņš ir gatavs: dzīvot kopā ar savas sugas pārstāvjiem un arī tad nelielos daudzumos un pavisam īsu laika sprīdi.
Interesants fakts:
Bullīšiem nepatīk temperatūras svārstības. Viņi apjūk, var pārtraukt ne tikai medīt un baroties, bet pārtraukt vispār kustēties.
Nārstošana un sociālā struktūra
Bullīši nārsto pavasarī, jau martā sākas ilgstošais nārsta periods. Pietiek, lai temperatūra paaugstinās līdz 10 grādiem. Nārsts ir ilgstošs, dažkārt tas var ieilgt līdz pašām vasaras beigām. Tēviņi dzimumgatavību sasniedz otrajā dzīves gadā. Nārsta laikā tēviņi uzvelk savu kāzu tērpu, tie kļūst ievērojami tumšāki. Pēc tam tēviņš – līgavainis – paslēpjas starp akmeņiem un sāk gaidīt mātīti, kura jūt sava līgavaiņa atrašanās vietu, un zivtiņas sāk nārstu.
Nereti gadās, ka uz nārsta vietu pretendē uzreiz vairāki bullīši vienlaikus, tad tie var sarīkot pat īstas cīņas par teritoriju. Uzvarētājam atliek iekārtot sava veida ligzdu, kur pēc tam ievilināt mātītes. Viens tēviņš var pievilināt vairākas mātītes vienlaikus. Atkarībā no attiecīgā veida mātīte vienlaikus var iznārstot apmēram 7000 ikru.
Ikriņiem ir lipīgs apvalks, kura dēļ tas droši piestiprinās uz akmeņiem un citiem zemūdens priekšmetiem. Interesanti, ka uzreiz pēc nārsta mātīte var doties savās darīšanās, savukārt tēviņš savu pēcnācēju sargās vēl aptuveni mēnesi. Pretējā gadījumā pastāv liels risks, ka bentosa bezmugurkaulnieki izsūks ikrus. Tēviņi ne tikai pasargā savus apaugļotos ikrus no apēšanas, bet arī rūpējas par labvēlīgiem apstākļiem saviem pēcnācējiem. Lai nodrošinātu ikriem nepieciešamo skābekli, tās ar spurām rada intensīvas ūdens straumes, kas atnes skābekli.
Nevajag visu apēst, tad lielo zivju būs vairāk! Sarunas laivā #4
Aptuveni pēc mēneša no kāpuriem parādās mazuļi. Uz grunts atrastie vēžveidīgie ir galvenā mazuļu barība šajā laika posmā. Bet pavisam ne uz ilgu laiku. Līdz vasaras beigām jaunie bullīši varēs baroties tāpat kā jebkuras citas pieaugušas zivis.
Interesants fakts:
Bullīši tiek uzskatīti par ļoti trokšņainiem. Lai piesaistītu mātīti savai alai, tēviņš izdod skaņas, kas līdzīgas rūkšanai vai čīkstēšanai.
Bullīšu dabiskie ienaidnieki
Bullīši ir neaizsargāti pret jebkurām plēsīgām zivīm. Galvenais iemesls ir tas, ka zivtiņas ir ļoti lēnas un neveiklas: citām mazāk aizsargātām sugām no sava vajātāja ir iespēja aizbēgt, bet bullītim šī iespēja ir liegta. Bullītis peld ārkārtīgi lēni, tāpēc nevarēs aizbēgt. To galvenā priekšrocība ir krāsa. Bullīši pēc izskata ir ļoti nenozīmīgi, tāpēc viņiem nav grūtību saplūst ar apkārtējo vidi. Asari, līdakas, vēdzeles un arī zandarti ir pavisam mazs to plēsīgo zivju saraksts, kuriem patīk mieloties ar bullīšiem.
Bullīšus apdraud ne tikai citas zivis, bet tie cieš arī no putnu uzbrukumiem. Pīles, kaijas un pat gārņi aktīvi medī neaizsargātos bullīšus. Esmu dzirdējis, ka pat zalktis neatsakās to nobaudīt.
Tajā pašā laikā daudzi tomēr piekrīt, ka cilvēki joprojām ir visbīstamākie personāži zivju dzīvē. Tieši cilvēki lielākā mērā veicina bullīšu populācijas samazināšanos. Bullīši tiek ķerti visos iespējamos veidos. Pat laika apstākļi var kļūt bīstami vai pat letāli bullītim, jo šīs zivis ir ļoti jutīgas pret krasām temperatūras maiņām.
Sugas populācija un statuss
Objektīvi novērtēt bullīšu populāciju var būt visai problemātiski. Galvenais iemesls ir tas, ka mūsdienās ir zināms pārāk daudz šo zivju sugu. Tāpēc kopumā ir diezgan grūti pateikt, kā tiek novērtēta zivju populācija. Turklāt bullīši Latvijā nav izplatīti visās ūdenskrātuvēs, tāpēc to skaitu novērtēt vēl pāragri.
Bullīšu populācijas izsekošana ir diezgan nopietns un svarīgs uzdevums. Iemesls ir šīs zivju sugas pieaugošā rūpnieciskā nozīme. Tāpēc ir tik svarīgi kontrolēt zivju skaitu. Īpatņu skaitu kopumā nevar novērtēt, jo bullīšiem ir salīdzinoši īss dzīves cikls un uz šī fona bullīšu skaitu var nosaukt tikai par aptuvenu. Domāju, izmaiņas var būt gan uz vienu, gan uz otru pusi.
Bullīša aizsardzība
Vērtēšanas ziņā bullīši ir neparastas un daudzpusīgas zivis. To skaitam nav nepieciešama aizsardzība. Iemesls ir tas, ka zivis bieži un daudz vairojas. Tātad dabiskais līdzsvars netiek izjaukts.
Jau dažus gadus esmu Harkovas Akvāristu kluba biedrs un, gatavojot materiālu par bullīšiem Latvijā, vēlējos uzzināt kaut ko par Ukrainas bullīšiem. Ukraiņu kolēģi man ar lielu labpatiku nāca palīgā. Lūk, kādas ziņas saņēmu no draugiem.
Lai gan šodien Azovas jūrā ir diezgan daudz bullīšu, to nozveja tiek stingri kontrolēta valsts līmenī. Piemēram, katru gadu, kad zivs dodas nārstot, to ir aizliegts ķert. Tāpat zivju nārsta laikā aizliegts urbt jūras gultni, kā arī veikt vispār jebkādus zivīm bīstamus darbus. Lai gan Azovas un Melnās jūras bullīši oficiāli pieder pie zivju kategorijas, kurām nav nepieciešama aizsardzība. Varbūt arī mums jāmācās no ukraiņiem un dažas zivju sugas vienkārši jāpasargā.
Ukrainā ir arī vairākas retas sugas, kuras būtu valstij jāaizsargā. Piemēram, Cottus gobio esot iekļautas pat Sarkanajā grāmatā, bet tikai dažos reģionos. Tāpēc nevar precīzi pateikt, kāds ir šo zivju kopējais skaits. Izrādās, ka katrs reģions ir tiesīgs izvērtēt situāciju konkrēti un atsevišķi sev, tāpēc dažviet atsevišķas bullīšu sugas tiešām atzītas par retām.
Līdz ar to bullīši, lai arī ir ļoti izplatītas zivis, turpina aktīvi palielināt savu populāciju. Šīs mazās zivtiņas var būt gan garšīgas, gan ļoti skaistas, tas viss ir atkarīgs no attiecīgā veida. Mūsdienās ir daudz sugu, sākot no visizplatītākajām un beidzot ar patiesi eksotiskām zivīm.
Bullīša makšķerēšana: ēsmas un piederumi
Bullīša makšķerēšana ir ļoti vienkārša un tajā pašā laikā interesanta un neaizmirstama. Manuprāt, interesanti ir tas, ka nekāds īpašais inventārs nav nepieciešams, pietiek ar visvienkāršākajiem piederumiem un ēsmu.
Svarīgi ir atrast to apmešanās vietu, ja tas izdodas, tad varat atgriezties mājās ar simts gaļīgām un, galvenais, garšīgām zivīm.
Makšķerējot no krasta, tiek izmantota klasiskā pludiņa makšķere vai grunts makšķere. Ēsmas izvēle ir atkarīga no zivs garšas prioritātēm. Tās var būt sliekas, garneles, mīkstmiešu gaļa vai zivs gaļas gabaliņš. Galvenais ir paņemt līdzi vairākas dažādas svaigas ēsmas, ja zivīm piedāvāsiet tikai 1– 2 veidu ēsmas, tad iespēja noķert zivis būs mazāka. Galu galā jūs nekad neuzminēsit, kāds garšīgs noskaņojums šodien valda starp zemūdens iemītniekiem! Vakar bullīši izmisīgi knābāja zivs gaļas gabalus, bet šodien pilnībā ignorē šo ēsmu. Par laimi, šajā gadījumā palīgā nāks ēsmu arsenāls.
Pludiņa makšķere un tās piederumi
Šeit jums ir nepieciešams kāts, kura garums ir vismaz trīs metri. Testa izmēru izvēlas, pamatojoties uz ēsmas izmēriem. Ja izmantojam mazas un vieglas ēsmas, tad testu izvēlamies no 10 līdz 20 gramiem. Ja esat pieradis izmantot lielākas ēsmas, tad veicam atbilstošu testu – no 20 līdz 40 gramiem. Labāk ir izmantot bumbierveida pludiņu ar pamanāmu krāsu un labu noturību viļņos. Nepareizi izvēlēts pludiņš viļņos vienmēr signalizēs par copi un maldinās makšķernieku. No spolēm mēs izmantojam galvenokārt bezinerces spoles. Pamatauklai ir visai nozīmīga loma, jo nereti bullītis iepinas akmeņos, tāpēc diametram jābūt 0,28–0,30 mm, citi izmanto pavadiņas, citi ne, es domāju, ka tomēr vajag, diametrs 0,18–0,20, izvēle atkarīga no zemūdens ķērāju daudzuma, savukārt āķus jeb spoguļāķus aptuveni nr. 6, atsvaram jābūt 30–40 gramus smagam. Manuprāt, lietderīgāki ir atsvari ar griezuļiem.
Gruntene. Šeit mēs ņemam kātu, kura garums aptuveni divi metri. Mēs izvēlamies auklu, kuras diametrs ir aptuveni 0,35 mm. Piesienam nelielu atsvaru, aptuveni no 40 līdz 50 gramiem. Tam jābūt tādam, lai tas salīdzinoši viegli varētu izslīdēt starp akmeņiem, laikam šeit lieti noderētu tās saucamās Tiroles nūjiņas. Āķi līdzīgi kā pludiņa makšķerei, proti, nr. 6.
Nobeigumā daži īspadomi
Tā kā bullīšiem patīk ievilkt āķus ar ēsmu zem akmeņiem, diemžēl bieži vien tie tur arī paliek. Šī iemesla dēļ ieteicams jau mājās uzsiet un paņemt līdzi vairākas gatavas sistēmas, līdzi noteikti jābūt rezerves āķiem, kā arī dažāda smaguma atsvariem ar un bez griezuļiem.
Labākais laiks bullīšu makšķerēšanai vasarā ir rīta un vakara stundas vietās, kur ir maz cilvēku un nav pārlieku liela trokšņa.
Bullīšiem ēstgriba rodas vējainā un mākoņainā laikā.
Ja perspektīvā makšķerēšanas vietā nav copes 20 minūšu laikā, vajag doties uz citu vietu.
Ja makšķerējat ar pludiņa makšķeri un esat uzgājis baru ar bullīšiem, piesieniet otru āķi, tad vienlaikus varēsiet izvilkt divas zivis, bet divreiz lielākas iespējas arī ieķerties kādā zemūdens ķērājā.
Labākās makšķerēšanas vietas Latvijā 2022
Kur aizbraukt pamakšķerēt? Kur iespējams ielaist laivu?
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
