Latvijas Peipuss – tādu salīdzinājumu par Alūksnes ezeru pēdējā laikā dzirdu izskanam sabiedrībā bieži. Un ne velti. Alūksnes ezers vilina makšķerniekus no tuvas un tālas apkaimes ar ledu, kas uzsalst visātrāk un izkūst visvēlāk, salīdzinot ar citiem lielajiem ezeriem Latvijā, un, protams, ar saviem skaistajiem lomiem.
Alūksnes ezers ir vilinošs un maģisks – tu nekad nevari zināt, kas pieķersies, jo pieķerties var jebkas – trofejasaris, liels zandarts, trofejlīdaka, skaista sīga, drukna rauda vai kārtīgs portfelis liela brekša izskatā.
Ezers makšķerniekiem ir sarežģīts reljefa ziņā – te ir daudz krasu dziļuma maiņu, sēkļu, kanšu, bedru, paiet zināms laiks, lai ezeru izkostu. Mūsdienās šo procesu atvieglo dziļumu kartes. Papildus tam zivis šeit ir aizdomu pilnas un viltīgas, grūti piešmaucamas, jo ūdens ir superdzidrs. Zivs numur viens, pēc kuras makšķernieki dodas ceļā uz Latvijas Peipusu, ir asaris. Alūksnes kimlaks – šādu vārdu salikumu, domāju, ir dzirdējusi liela daļa Latvijas makšķernieku. Tā sauc Alūksnes Lielo asari.
Lai ziemā sekmīgi ķertu asarus, pirmkārt, ir jāzina vietas, kur tos meklēt. Diezgan loģiski, vai ne? Tātad ir jāzina aptuvenas sēkļu kantes, dziļuma maiņas, jo tieši šādās vietās mēdz uzturēties asari. Pirms copes brauciena vēlams ievākt informāciju par aptuvenajiem ezera rajoniem, kuros asari šoziem ir vairāk koncentrējušies, jo ezers ir liels un atbraukt no tālienes un iet meklēt ezerā asari uz dullo ir gana bezcerīgs pasākums. Tiem, kuri brauc ne pirmo reizi, ir savas točkas un iestrādes no iepriekšējiem gadiem, taču situācija ezerā mēdz mainīties. Tāpēc jau cope Alūksnē ir interesanta – kad domā, ka visu esi izkodis un zini, izrādās – ne vella. Liels palīgs asaru meklēšanā ir eholote – ar tās palīdzību dažās sekundēs var noteikt, vai izurbtajā āliņģī ir apakšā asari vai nav. Bet par visu pēc kārtas. Šoziem atšķirībā no aizpagājušās ziemas (pagājšziem pirmo reizi vēsturē ejams ledus uz Lielā ezera neizveidojās) asari ir mazliet mainījuši savas uzturēšanās vietas. Kāpēc tā, īsti vēl neizprotu. Aizpagājšziem asarus ļoti sekmīgi ķērām 10–13 metru dziļumā, bet šoziem strādā vietas ar dziļumu 4–9 metri. Makšķerniekiem tas ir labi, jo dziļums ir komfortabls copei – auklas mazāk pinas un var strādāt ar smalkākiem rīkiem. Tātad esmu izvēlējies kanti, kur meklēt asarus, urbju strīpā 4–6 āliņģus. Lietoju zviedru Mora Expert Pro 130 mm ledus urbi, mazāku diametru neieteiktu, jo zivis te ir lielas, un pakāst trofejasari vai citu zivi maza āliņģa dēļ ir gana muļķīgi. Ņemu bļitkojamo makšķeri, smalka titāna pavadiņas galā kabinu 7 cm šķērsbļitku (7 cm tāpēc, ka uz tādu izmēru asaris reaģē ātrāk nekā uz 5 cm vai 3 cm šķērsbļitkām), savu uzticamo palīgu ziemas copē eholoti Praktik un mērcu āliņģī. Pavadiņu lietoju tāpēc, ka nereti šķērsbļitkām uzbrūk līdakas. Asaru meklēšanas procesā var trāpīties arī patīkami bonusi – liels zandarts, sīga, liela līdaka, tāpēc auklu lietoju 0,25 mm. Šķērsbļitku laižu lejā, apturu aptuveni 1–2 metrus no grunts un sāku spēlēt, tuvāk gruntij nelaižu, ja liels dziļums (9+ metri), var sākt spēli pat 3–4 metrus no grunts, ūdens te ir dzidrs, un zivs mānekli pamana no liela attāluma. Pietiek izdarīt 5–10 vēzienus ar kātiņu, lai saprastu, ir tuvumā āliņģim aktīvu asaru vai nav. Meklēju laimīgo āliņģi, kur apakšā ir bars, kā vietējie saka, – sazīmēja pilnu ekrānu. Jāpiešaujas eholotē noteikt asaru izmēru, variējot ar eholotes jutību. Kur ir mazie jeb vietējā žargonā droziks, bēgu prom. Kad ir atrasts laimīgais āliņģis, mēģinu kādu piešmaukt ar bļitku, parasti izdodas vienu, divus, trīs piemānīt, tad asari pieklust – pienāk pie bļitkas, bet neņem. Tad ņemu barotavu, lieku iekšā šķipsniņu motiļu un laižu lejā, atverot to aptuveni divus metrus no grunts, izvelku barotavu, iemetu vēl šķipsniņu motiļu āliņģī no augšas un sariktēju ziemas mazmakšķerīti ar mormišku. Standartā lietoju 0,10–0,11 mm auklu un 3–3,5 mm mormišku, ja asari kļūst kūtri, tad pāreju uz 0,08 mm auklu un 2–3 mm mormišku.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Laimīgā āliņģa meklēšana bieži vien ir gana ilgs un darbietilpīgs process pat tādam ezera pazinējam kā man. Bet, ja izdodas atrast, noķert atļautos piecus kilogramus asaru nav problēmu. Šoziem vidējais asara izmērs ir 150–250 grami, smuki pannas asari, pa vidu reizēm izšauj arī kāds bonuss 300–800 g svarā. Tātad 20–25 asari, un atļautais limits ir sasniegts. Pēdējos gados, makšķerējot asarus ar mormišku, reizēm makšķerniekiem mēdz trāpīties patīkami bonusi skaistas sīgas izskatā. Iepriekš aprakstīju asaru aktīvu meklēšanu ar šķērsbļitkas un eholotes palīdzību, bet ne visiem makšķerniekiem ir eholote, un ne visi to atzīst. Tad var meklēt laimīgo āliņģi citādi. Urbjam izvēlētajā kantē 4–7 āliņģus, katru āliņģi mazliet iebarojot ar motili ar barotavu, atverot to aptuveni divus metrus no grunts. Apstaigājam āliņģus pa divi lāgi un skatāmies – ja kāds āliņģis atveras, turpinām to sildīt, ik pa laikam iemetot mazu šķipsniņu motiļa. Daudzi pazīstami sporta makšķernieki izmanto šādu taktiku, un teikšu – gana veiksmīgi. Bieži apmakšķerējot tos, kas meklē, izmantojot eholoti. Alūksnes ezerā var izdalīt divu veidu asarus. Vieni ir tā saucamie bļitkas asari, kuri atzīst tikai bļitku un mormiškai neskatās virsū, otri ir mormiškas asari – tie, kas nereti atsaucas arī uz bļitku un ir piešmaucami ar mormišku. Iepriekš aprakstīju mormiškas asaru meklēšanu. Bļitkas asaru veiksmīgai copei ir ļoti labi jāpazīst ezers, asaru uzturēšanās vietas, jābūt eholotei un lielai ticībai. Kaifs ir neaprakstāms, kad pusūdenī vai trīs metrus zem ledus uzkrāmē kilogramnieks. Noķert lielu asari uz bļitkas ir daudz sarežģītāk nekā uz mormiškas. Daudz jāmeklē, jāzina, kur meklēt un kad meklēt, un asariem jābūt uz kara takas.
Uz pavasara pusi dienas kļūs garākas, zivis paliks aktīvākas, sāks ķerties lielās raudas un brekšu čemodāni, bļitkas asari būs uz kara takas, biežāk trāpīsies sīgas… Ehh, copēt ir forši! Baudiet ziemu, baudiet ziemas copi, aizbrauciet kādreiz uz Alūksni – Latvijas Peipusu, kur ziemas visgarākās un skaistākās, un noķeriet savu Lielo lomu!
Informācijai:
– Pa ezeru ir atļauts pārvietoties ar mehāniskajiem transport-līdzekļiem, izņemot automašīnas.
– Alūksnes ezerā tiek organizēta licencētā makšķerēšana, lai makšķerētu, papildus makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartei nepieciešama licence.
– Ir atšķirīgi noteikumi no Makšķerēšanas noteikumiem (kopējā lomā drīkst būt trīs asari garāki par 35 cm, līdakas no 70 līdz 100 cm jālaiž vaļā, drīkst kopā paturēt trīs līdakas, no kurām viena var būt garāka par 100 cm, lomā drīkst paturēt trīs zandartus, pilns licencētās makšķerēšanas nolikums un kontaktinformācija www.aluksnesezers.lv).
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
