Mūsu platuma grādos viegls sals praktiski ir katru gadu, nav jau tā, ka mēs esam pārāk izlutināti, bet jādodas uz copi tad, kad ir brīvdiena, tad, kad aicina copes kolēģi. Laukā ir daži grādi zem nulles, spīd maiga saulīte, bet ar sala zobiem vai nesteidzīgi krīt pūkains sniedziņš, nu kur vēl jaukāki un komfortablāki laika apstākļi makšķerēšanai? Bet jēdziens komforts cilvēkam un zivij ne vienmēr sakrīt: dažreiz ir patīkami sēdēt uz ledus, bet diemžēl bez plānotajiem rezultātiem. Mēģināsim noskaidrot, kādos laikapstākļos zivis ir aktīvākas, kad labāk doties uz ūdenskrātuves ledu.
Mans uzdevums šoreiz būtu atdalīt kviešus no pelavām jeb atdalīt parastos makšķerēšanas stāstus un pasakas no zinātniski pierādītiem faktiem. Makšķernieku uzskati nav radušies tukšumā, tāpēc bieži vien tiem ir pierādījumu bāze. Tomēr ir brīži, kas neiztur kritiku. Un vispār labam makšķerniekam gandrīz vienmēr copē neatkarīgi no atmosfēras parādībām: viņš prot pielāgoties jebkuriem apstākļiem.
Zivju aktivitāti ietekmējošie laikapstākļi
Visi zina, kas ir laika apstākļi, bet ne visi saprot, ar kādām dabas parādībām tas saistīts – šodien ir atkusnis, rīt putenis, bet parīt jau 30 oC sals. Fakts ir tāds, ka zemes virsma sasilst nevienmērīgi, tas rada zema un augsta spiediena zonas. Zema spiediena apgabalus sauc par cikloniem, augsta spiediena apgabalus sauc par anticikloniem.
Sakarā ar Zemes rotāciju ap Sauli un savu asi zema un augsta spiediena apgabali pastāvīgi pārvietojas. Ciklons nes līdzi aukstumu (ziemā sasilšanu), mākoņainu laiku, nepatīkamu vēju un nokrišņus. Atnākot veidojas aukstā fronte, kas iezīmējas ar puteņiem, bet nelielu sala pavājināšanos. Anticiklona iestāšanos iezīmē siltā fronte, un tas izpaužas skaidrās, saulainās dienās. Taču, ja ziemā ilgstoši dominēs anticiklons, iestāsies patiesi bargs sals, bet vasarā, gluži otrādi, – smacējošs karstums. Lūk, tāds paradokss!
Divu fronšu, īpaši strauji virzošo, sadursmi ir grūti nepamanīt: vienmēr ir slikti laikapstākļi ar spēcīgu vēju, pat neatkarīgi no gadalaika. Šajos periodos īpaši mokās no laikapstākļiem atkarīgie cilvēki, kas cieš no asinsspiediena izmaiņām, galvas un sirds sāpēm u. c. veselības problēmām.
Vai esi gatavs ziemas copei? Jaunākie urbju modeļi, balansieri un termoveļa. Video bloga #22 epizode
Zem ūdens, bet vēl jo vairāk zem ledus laikapstākļu krāsās izmaiņas nav tik acīmredzamas, taču arī zivis nepaliek vienaldzīgas pret to izmaiņām. Ihtiofaunas pārstāvji uz to reaģē vai nu ar aktivitātes pavājināšanos, vai arī, gluži pretēji, kļūst sevišķi aktīvi. Turklāt, jo krasāk mainās laikapstākļi, jo vairāk laika nepieciešams, lai ihtiofaunas pārstāvji pielāgotos un atgrieztos pie sava ierastā dzīvesveida. Apskatīsim visus laikapstākļu faktorus, kas var ietekmēt zivju aktivitātes ziemā.
Atmosfēras spiediens
Vispirms to faktoru sarakstā, kas nosaka zivju uzvedību ziemā, ir atmosfēras spiediens. Tas ir apvīts dažādām leģendām un mītiem, kuriem pavisam nopietni tic daudzi makšķernieki.
Zivis patiesi jūt spiediena izmaiņas, bet ne tā, kā apgalvo lielākā daļa makšķernieku. Ūdens izdara spiedienu uz zivīm daudz spēcīgāk nekā atmosfēras spiediena kolonna uz mums, jo zem ledus ir daudz lielāks īpatsvars.
Iegrimstot desmit metrus, spiediens palielinās par aptuveni veselu atmosfēru! Vai jūs domājat, ka šādos apstākļos ir jūtamas izmaiņas divos dzīvsudraba staba milimetros? Bet zivis pastāvīgi peld, mainot dziļumu, un jau sen ir pielāgojušās daudz būtiskākām atšķirībām. Tas ir, 10 mm Hg zivij nozīmē tās iegrimšanu tikai 10 cm!
No iepriekš minētā izriet, ka atmosfēras spiediena pazemināšanās izraisa spontānu peldpūšļa paplašināšanos, bet zivs tiek iegrūsta ūdens augšējos slāņos, kas rada tai diskomfortu un apetītes trūkumu. Tomēr atkārtoju: zivs peld, mainot stāvokli ne tikai horizontālā, bet arī vertikālā plaknē. Viņa iemācījās pietiekami ātri reaģēt uz nozīmīgākām izmaiņām un automātiski kontrolēt peldpūšļa piepildījumu.
Galu galā patiešām tiek atzīmēts, ka, strauji samazinoties atmosfēras spiedienam, zivis kādu laiku samazina savu darbību, savas aktivitātes. Tajā pašā laikā šī rādītāja pieaugums var izraisīt gan aktivitāšu palielināšanos, gan arī pasivitātes periodu. Stabila (vairākas dienas) spiediena periodā 750 mm. Zivis turpina copēt stabili, pēc sava ierastā “grafika”.
No tā var secināt, ka zivis tomēr jūt gaidāmās laikapstākļu izmaiņas (peldpūslis ir lielisks barometrs) un sāk tām gatavoties jau iepriekš, dažkārt pat atraujoties no savas ierastās nodarbības, tas ir, barības meklējumiem.
Temperatūra
Mēs visi esam jutīgi pret apkārtējās vides temperatūras izmaiņām, arī ūdenstilpju īpatņi šajā ziņā nav izņēmums. Tomēr ūdens sasilst un atdziest daudz lēnāk nekā gaiss, tāpēc zivīm parasti ir pietiekami laika, lai pielāgotos jaunajiem apstākļiem. Zivis nav pieradušas pie pēkšņām temperatūras svārstībām (it īpaši plusā), tāpēc pēkšņa sasilšana līdz kritiskai atzīmei var tās pat iznīcināt.
Taču ziemā veidojas nedaudz cita situācija: iestājoties aukstam laikam, ūdeni klāj ledus kārta, attiecīgi arī ūdens temperatūra pazeminās, un ar katru sala dienu ledus vāks kļūst biezāks. Tomēr tas ir arī dabisks aizsargs, kas pasargā ūdeni no sasalšanas līdz pašai gultnei.
Principā ihtiofaunas pārstāvji ir pielāgojušies dzīves raksturīgajiem apstākļiem ziemā. Kad temperatūra nokrītas, zivis vienkārši iekrīt tādā kā apātijā, zaudē jebkādu interesi par barību, pārstāj kustēties, jo taupa enerģiju. Rezultātā dažas sugas pat pacieš nosalšanu: ir zināmi fakti, kas liecina par to, ka brīnumainā kārtā atdzīvojās ledū burtiski iesalušie asari un karūsas.
Zivīm nepieciešams zināms laiks, lai pielāgotos ziemas režīmam, taču tas notiek diezgan ātri. Manuprāt, katrs ziemas makšķerēšanas cienītājs vēlas tikt uz tā saucamā pirmā ledus un vilkt rekordu cienīgus lomus. Tieši ziemas pirmajās nedēļās, kamēr ūdens vēl ir pietiekami piesātināts ar skābekli, tiek novērotas zivju aktivitātes, ihtiofaunas pārstāvji steidzas papildināt barības vielu krājumus.
Tālāk palielinās ledus slānis, samazinās brīvā ūdens daudzums, kā arī samazinās skābekļa daudzums ūdenī. Šo procesu veicina arī zemūdens augu un visas piekrastes veģetācijas trūdēšana. Šajā periodā, ko sauc par ziemas vidu, ūdenskrātuvju iedzīvotāji attālinās no krastiem, kur ūdens ir tīrāks, kur ir plānāks ledus slānis un mazāk trūdošas veģetācijas, līdz ar to vairāk ir skābekļa. Patiesībā ziemas vidus ar spēcīgiem saliem ir ziemas makšķernieka meistarības un izturības pārbaudījums. Iesācējam, pirms doties uz ledus, ir labi jāpārdomā katrs makšķerēšanas sīkums un, ja kaut kas šķiet aizdomīgs, tad šoreiz labāk pasēdēt mājās.
Temperatūras paaugstināšanās parasti izraisa copes aktivizēšanos. Tuvojoties pavasarim, skaidrās dienas liecina nevis par lielajiem saliem, bet, gluži pretēji, par atkusni. Ūdens temperatūra paaugstinās, kas izraisa ledus kušanu un ūdens rezervuāra atvēršanos. Saulainā pavasara laikā zivis kļūst īpaši aktīvas, jo īpaši tāpēc, ka daudzi ihtiofaunas pārstāvji ir nārsta priekšvakarā, tāpēc tām sākas ievērojama apetīte.
Ziemas foreles! No veikala līdz copes dīķim – vai izvēlēti pareizi mānekļi. Video bloga #21 epizode
Vēja virzieni
Makšķerējot vasarā, vējš ir viena no atmosfēras parādībām, kas nosaka copes intensitāti, jo vējš rada vilni, kas savukārt veicina pretstraumes rašanos krasta tuvumā. Šajā laikā piekrastes zonā koncentrējas maksimālā barība, bet ūdens ir piesātināts ar dzīvībai tik nepieciešamo skābekli.
Ziemā vēja ietekme uz ūdeni nav jūtama, jo iespējamā vēja brāzmas aptur ledus. Taču ir novērots, ka makšķerēšana visrezultatīvākā ir tad, kad pūš neliels vējiņš, kā parasti tas notiek vasarā. Pēc būtības dienvidu, dienvidaustrumu vai rietumu vējš vairākumā gadījumu nozīmē ūdens sasilšanu, kas visbiežāk skaitās labvēlīgs faktors. Taču jāņem vērā, ka brāzmainais vējš, kuram turklāt ir mainīgs virziens, noved pie zivju aktivitāšu samazināšanās.
Nokrišņi
Ziemā nokrišņi nelīst ūdenī, kas atkal samazina šī faktora tiešo ietekmi uz copi. Tomēr sniega vētra un stiprs ziemeļu vai austrumu vējš iezīmē frontes iestāšanos un mainīgu spiedienu, kas nav labi.
Spēcīga snigšana parasti nav stipra sala laikā, taču, ja snieg nepārtraukti un vairākas dienas no vietas, labāk izbraukšanu atlikt uz labvēlīgāku laiku. Taču novērots, ka minimāla snigšana nereti rosina ūdenskrātuves iedzīvotāju aktivitātes un līdz ar to arī apetītes pieaugumu, tieši tāpat kā pārtraukumi starp sniegputeņiem.
Par labvēlīgu faktoru var uzskatīt arī īslaicīgu lietu ar nelielu vēju. Taču jāņem vērā, ka atkusnis ar lietu negatīvi ietekmē ledus stiprību, tas vienkārši kļūst mīksts.
Apgaismojums
Vasarā apgaismojumam ir liela nozīme makšķerēšanas taktikas izvēlē, taču ziemā šo faktoru var droši izslēgt. Zem biezas ledus kārtas valda tumsa, tāpēc zivis praktiski nepaļaujas uz redzi, tās vairāk paļaujas uz dzirdi (zem ledus ir ideāls klusums), vēl jau noteikti jāpiemin maņu orgāni, kas palīdz zivīm orientēties klusajos un tumšajos ziemas mēnešos.
Pavisam cita lieta ir spožā saule, kas ziemas vidū spīd starp sala dienām, tas negatīvi ietekmē zivju aktivitāti. Pavasarī, gluži pretēji, tas nozīmē atkušņa sākumu un copes aktivizēšanos. Kad sniegs sāk intensīvi kust, tas zem straumes nes dzīvībai nepieciešamo skābekli un barību, kas ūdenskrātuvēs izraisa pirmsnārsta aktivitātes.
Mākoņu daudzums
Patiesību sakot, mākoņu daudzumam nevienā gadalaikā nav būtiskas nozīmes copes intensitātē. Tiesa, makšķerējot atklātā ūdenī, mākoņi nozīmē vēsumu un apgaismojuma līmeņa pazemināšanos, bet tas ietekmē arī zivju uzvedību.
Ziemā zem biezā ledus slāņa, maigi izsakoties, apgaismojuma nav vispār: tur valda dziļa tumsa neatkarīgi no mākoņu daudzuma. Cita lieta, ka mākoņi ir atmosfēras frontes marķieri un nokrišņu priekšteči. To parādīšanās ir saistīta ar ciklona iestāšanos, nesot sev līdzi gaisa sasilšanu, sniegputeņus un slapjumus. Daudziem saldūdens ihtiofaunas pārstāvjiem, piemēram, asariem, raudām, brekšiem, tieši patīk šādi laikapstākļi, un tie kļūst aktīvi.
Ūdens līmenis
Ziemā ūdenstilpes klāj ledus, un tādēļ ūdens līmenis zem tā saglabājas stabils. Taču ledus biezuma pieauguma dēļ tā daudzums pakāpeniski samazinās. Daži mazi stāvoši dīķi var aizsalt līdz pat gultnei!
Jo biezāks ledus, jo mazāk tajā ir ūdens un attiecīgi arī skābekļa, kas negatīvi ietekmē zivju stāvokli, to aktivitātes. Tas ir īpaši bīstami plēsīgajām zivīm, kuras ir spiestas pārvietoties un meklēt barību pat ziemas laikā. Plēsīgajām zivīm nepieciešams daudz vairāk skābekļa nekā mierīgajām zivīm, kas snauž ziemošanas bedrēs.
Pēc intensīvas ledus kušanas ūdens līmenis ūdenskrātuvēs ievērojami paaugstinās. Zivis uz to reaģē, tās kļūst aktīvākas, taču makšķerniekam jāatceras, ka copēšana šajā laikā ir saistīta ar daudzām grūtībām un riskiem.
Labākie laikapstākļi ziemas makšķerēšanai
Veiksim dažus secinājumus no visa iepriekš minētā. Ideālais variants ir skaidrs laiks ar vieglu vai mērenu salu. Pieņemsim, ka pūš neliels, bet stabils vējiņš un krīt neliels sniegs. Spēcīga sniega vētra jeb putenis, kad debesis ir apmākušās, jāuzskata par nelabvēlīgiem faktoriem, bet sliktos laikapstākļos copes var nebūt vispār.
Kad pūš dienvidu vējš, tad laikapstākļi kļūst saltāki un zivis kļūst aktīvākas. Ir novērots – jo lielāks temperatūras pieaugums, jo intensīvāka ir cope. Īpaši spilgti tas novērojams pavasarī, kad copes atsākšanās var notikt burtiski dienas laikā.
Bet stabili zema temperatūra (-20…-30 °C), kas ilgst vairākas dienas, iezīmē pilnīgas bezcopes iestāšanos. Šādās dienās balto zivju medības ir gandrīz bezjēdzīgas, arī plēsīgās zivis ievērojami samazina savu aktivitāti.
Kurā diennakts laikā zivis ir aktīvākas?
Jebkurš vasaras makšķerēšanas cienītājs teiks, ka labākais laiks ir rītausma, kad lielākā daļa zivju ir “pamodušās” un sāk meklēt barību. Copes parasti ir līdz pusdienlaikam, īpaši karstajā laikā, un atsākas vakarā.
Līdzīgs grafiks ir aktuāls arī ziemas makšķerēšanai, taču ar dažiem pielāgojumiem. Ražīgākās stundas ir no rīta, bet ne īpaši agri, kad vēl ir ļoti auksts un tumšs, bet vēlāk, kad saule jau pilnībā pakāpusies virs horizonta.
Labvēlīgās dienās laba cope tiek novērota visas gaišās diennakts laikā. Pēc saulrieta iesācējam makšķerniekam uz ūdenskrātuves vairs nav ko darīt: aukstums, tumsa, risks kustēties, un zivis ir samazinājušas savu aktivitāti.
Bet visam ir zināmi izņēmumi. Pieredzējuši brekšu copmaņi priekšroku dod tieši nakts makšķerēšanai: tieši tad interesi par ēsmu izrādot ievērības cienīgie brekšu īpatņi.
Makšķernieku kalendārs
Latvijas teritorija it kā nav ļoti liela, tomēr nav iespējams izveidot 100% universālu makšķernieku kalendāru. Latgalē ledus jau ir aizvākojis ūdenskrātuves, un uz tā var iziet salīdzinoši droši, bet Kurzemes ūdenskrātuvēs turpinās rudens velce un makšķerēšana atklātā ūdenī. Turklāt tas nenotiek katru gadu līdzīgi, it īpaši, ja ņemam vērā globālās sasilšanas ietekmi.
Tāpēc aprobežošos ar kodolīgu aprakstu par pēdējo gadu laikapstākļiem. Ceru, ka tas radīs vispārēju priekšstatu cilvēkiem par ziemas makšķerēšanas priekiem un īpatnībām.
Decembris
Pirmais ziemas mēnesis tiek uzskatīts arī par pārejas periodu. Kaut kur veiksmīgi makšķerē zivis ar vasaras rīkiem, kaut kur veidojas pirmais ledus. Zemledus makšķerēšana šajā periodā ir diezgan bīstama: ledus kārta joprojām ir pārāk plāna. Decembra pirmajās nedēļās vislabāk ir dot priekšroku nelielām, bet stāvošām ūdenstilpēm – tās ātri pārklājas ar uzticamu ledu, pa kuru var droši staigāt.
Tiesa, nelielajās un stāvošajās ūdenskrātuvēs zivju izmēri parasti ir mazāki, arī kvantitāte nav pārāk liela. Jāatceras, ka siltumu cienošās zivis jau ierakušās dūņās un praktiski aizmigušas līdz pavasarim. No otras puses, piemēram, asari ir neparasti aktīvi. Ir dienas, kad tie kožas burtiski uz visu, ko tiem piedāvā, un jebkuros laika apstākļos. Decembra asaru ķeršana ir lielisks treniņš makšķerniekam, kurš apgūst makšķerēšanas pamatus ar balansieri vai bļitku.
Ja saglabāsies stabils sals, stiprs, izturīgs ledus var veidoties arī lielākās upēs un ūdenskrātuvēs. Pieredzējuši makšķernieki zina, ka cope uz pirmā ledus gandrīz vienmēr ir teicama. Aktīvas ir līdakas, kas vēl nav atradušas sev ziemas dzīvokļus un slēptuves, dažkārt brekšu makšķerēšana ir ļoti produktīva, dažkārt ķeras ziemas miegā vēl neesošas karūsas, bet raudas un asari vienkārši pārsteidz ar savu rijīgumu. Vēdzeles arī ir ārkārtīgi aktīvas, jo tām sākas pirmsnārsta periods.
Janvāris
Janvāris Latvijā tradicionāli ir tukšais ziemas mēnesis. To raksturo stiprs sals, puteņi un ilgstoša snigšana. Vārdu sakot, šādos laikapstākļos uz ūdenskrātuvēm uzkāpj tikai īsti fani teicamā ekipējumā. Taču ir arī savi bonusi: ledus segas biezums ir drošs, bet sauso ledu var urbt vieglāk nekā slapju un irdenu.
Janvārī raksturīga ievērojama zivju aktivitātes samazināšanās. Lielie karpu dzimtas īpatņi atpūšas savās ziemošanas bedrēs, praktiski neizpeldot no tām. Vienīgais izņēmums ir raudas, kas aktivizējas atkušņa dienās, tām līdzi peld arī visuresošais mazais plēsējs, proti, asaris.
Janvārī līdakas ir slinkas, tās piesakās gausi un negribīgi, pat tad, kad ēsmu noliek tām tieši pie deguna. Dažreiz pat jāupurē kāds no saviem uzticamajiem balansieriem, atsakoties no metāla pavadiņas, pretējā gadījumā gausais plēsējs vienkārši ignorēs visu, kas tam šķitīs aizdomīgs.
Februāris
Februāra sākums lielākajā daļā Latvijas ūdenskrātuvju joprojām ir tukšais mēnesis, ar visām no tā izrietošajām sekām. Zivis ir neaktīvas, un, lai piesaistītu to uzmanību ēsmai, ir nepieciešamas ievērojamas prasmes un pacietība, un, protams, pieklājīgs aprīkojums. Šajā laikā vajadzētu izmantot smalkas volframa mormiškas un īpaši jutīgus sardziņus.
Tomēr mēneša vidū un beigās situācija makšķerniekam sāk mainīties uz labo pusi. Lai gan laikapstākļi nav stabili un komfortabli, bet biežāk mūs priecē ar jaukām dienām un garākiem atkušņiem. Tas atspoguļojas arī zivju uzvedībā.
Arvien aktīvākas paliek plēsīgās zivis līdakas un pavisam nesen iznārstojušās vēdzeles. Lēnām sāk mosties arī lielās, mierīgās zivis, pat mazāk pieredzējis makšķernieks var uz mormiškas izvilkt asarus, ķīšus un raudas.
Marts
Marts jau vairs nav kalendāra ziemas mēnesis, taču tā sākumā Latvijas lielākajā daļā joprojām ir klimatiskā ziema. Taču pamazām gaisa temperatūra paaugstinās, ledus kļūst irdens un neuzticams, tāpēc makšķerējot jābūt īpaši uzmanīgiem.
Toties zivis šajā laika posmā izrāda pastiprinātu aktivitāti. Līdakai ir pirmsnārsta aktivitāšu periods, taču to makšķerēšana ir aizliegta. Līdakām saudzējamais laiks ir no 1. marta līdz 30. aprīlim, citiem vārdiem sakot, lomā līdakas nedrīkst paturēt divus mēnešus. Ārkārtīgi produktīva ir brekšu makšķerēšana, tie sāk pamest savus ziemas dzīvokļus, bet joprojām atrodas ievērojamā dziļumā. Dažiem makšķerniekiem uz pēdējā ledus izdodas noķert pat siltumu mīlošās karpas, karūsas un līņus.
Tas viss, protams, ir lieliski: makšķerēšana uz pēdējā ledus ir ļoti intensīva un aizraujoša. Taču vēlreiz gribas atgādināt, ka pat teicams loms nav tā vērts, lai riskētu ar savu dzīvību. Makšķerniek, atceries – tevi gaida mājās.
Laikapstākļu ietekme uz dažādu veidu zivju copi
Un tagad palūkosim, kā dažādas zivis reaģē uz laikapstākļiem.
Asaris. Iespējams, šie svītrainie mednieki ir vieglākais loms ziemas makšķerniekiem. Bruņojies tikai ar vienkāršu mormišku makšķeri ar ēsmu vai bez ēsmas, ir iespējams tikt pie laba loma. Asaris pastāvīgi pārvietojas, meklējot barību. Manuprāt, tas ir iemesls tam, kādēļ asari ir tik produktīvi gandrīz jebkuros laikapstākļos. Izņēmums ir vienīgi pie ļoti spēcīgas snigšanas un ievērības cienīga sala, kad pašam negribas doties uz ūdenskrātuvi.
Līdakas. Zobainā zaļsvārku medniece ir ļoti aktīva uz pirmā ledus. Ziemā plēsējs ir ļoti piesardzīgs, tāpēc jāizmanto īpaša taktika un salīdzinoši smalks aprīkojums. Galvenie rīki ir ziemas ūdas ar dzīvo zivtiņu uz āķa un balansieri.
Zandarts. Saulainas dienas ar nelielu salu ir ideālākais laiks zandartu makšķerēšanai. Sevišķi aktīvi tie ir atkušņa periodos pēc sala dienām. Šajā periodā tie lieliski ķer dzīvās ēsmas zivtiņu gan ar balansieriem, gan ar Rattlin tipa vobleriem un, protams, ziemas bļitkām.
Vēdzeles. Sala laikā vēdzeles jūtas vienkārši ideāli, tiem sliktie laikapstākļi nerūp. Vēdzeles ir vienas no aukstumizturīgākajām saldūdens zivīm, tās lieliski jūtas pat 30 grādu salā un dažādās dabas stihijās. Bet ir divi faktori, kas jāpatur prātā, tās makšķerējot. Pirmkārt, vēdzeles nārsto ziemā, bet lomā drīkst paturēt tikai tās zivis, kuras ir sasniegušas 35 cm garumu. Otrkārt, vēdzeles staigā tikai pa saviem barības ieguves ceļiem, tāpēc ārpus tiem vēdzeles noķert gandrīz nav iespējams.
Raudas. Vēl viena gandrīz jebkuriem laikapstākļiem piemērota zivs, kas veiksmīgi tiek makšķerēta gan uz ēsmas mormiškām ar motili, gan uz sīkām bez ēsmas mormiškām. Tomēr vislabvēlīgākie laika apstākļi, makšķerējot raudas, ir atkusnis (līdz pat plusa temperatūrai) uzreiz pēc sala dienām, ļoti vēlams, lai tajās dienās būtu arī mākoņainas debesis un sniegputenis.
Brekši. Šīs karpu dzimtas zivis atzīmē ziemas sākumu ar teicamām aktivitātēm. Taču problēma tāda, ka šajā laikā brekši pulcējas baros un pamazām atkāpjas uz lielajiem dziļumiem. Tātad, ja jūs atradīsiet baru, būsiet ar lomu, nav bara – nav loma. Ziemā brekši atrodas ziemošanas bedrēs, atkušņa periodos tie ik pa laikam “parādās” seklajā ūdenī. Tajā brīdī tos būs ļoti grūti noķert. Uz pēdējā ledus, kas būs februāra beigās vai marta sākumā, noķert brekšus ir vislielākā iespējamība. Šajā laikā breksis labi ķeras uz dažādām mormiškām, piemeklējot pareizāko mānekļa spēli. Zemledus makšķerēšanas profesionāļi veiksmīgi izmanto arī ziemas pludiņus.
Daži ieteikumi iesācējiem
Neaizmirstiet par savu drošību! Par makšķerēšanu pat nedomājiet, kamēr ledus segas biezums nesasniedz 6–7 cm, jo biezāks, jo mierīgāk būs mājās palicējiem. Uzmanīgi pārvietojieties pa ledu, izpētot ceļu un izvairoties no apšaubāmām vietām! Noteikti nodrošiniet iespēju ātri atbrīvoties no tehnikas, paņemiet līdzi “glābējus” vai ledus īlenus, vai vismaz izturīgu virvi ar atsvaru, ko varētu pamest glābējam vai nelaimē nonākušajam makšķerniekam. Vārdu sakot, vienmēr atcerieties, ka atrodaties augsta riska zonā!
Eksperimentējiet! Ņemiet vērā, ka dažiem makšķerniekiem izdodas braukt mājās ar lomu pat vissliktākajos laikapstākļos. Fakts ir tāds, ka viņi nebaidās no eksperimentiem, ēsmas un makšķerēšanas taktikas maiņas, protams, liela nozīme ir pieredzei. Vārdu sakot, jāspēj pielāgoties jebkuriem makšķerēšanas apstākļiem.
Vai zinājāt, ka ziemā mazie mānekļi un mazās ēsmas ir daudz efektīvākas, kurām normālos apstākļos zivis nepievērsīs uzmanību? Jā, jūs varat spēlēt ar mormišku dažādos veidos, mainīt spēles amplitūdu, ieturēt pauzes utt.
Pievērsiet uzmanību aprīkojuma maskēšanai, sevišķi svarīgi tas ir dienās, kad zivis ir mazāk aktīvas. Pat makšķerējot līdakas, pieredzējuši copmaņi nereti nomaina super izturīgās auklas pret mazāk pamanāmām, bet metāla pavadiņas aizstāj ar fluorokarbona pavadiņām.
Barojiet zivis! Ir speciālas ziemas barotavas, kas barību nogādā tieši zem jums konkrētā punktā, izmantojiet barotavas bieži! Pat ja jūs makšķerējat baltās zivis, barības maisījumā vajadzētu dominēt dzīvnieku valsts sastāvdaļām. Ziemas vidū ieteicams iebarot vairākus āliņģus, ideāli, ja to var izdarīt vairākas dienas no vietas.
Pavērojiet apkārtni un tikai tad izvēlieties makšķerēšanas vietu! Ne visi ūdenskrātuves posmi ir vienlīdz aizraujoši. Tāpēc ieteicamāk ir makšķerēt ūdenskrātuvē, kuras reljefs ir pētīts brīvā ūdenī, varat izmantot arī eholoti. Uz pirmā ledus cope efektīva ir piekrastes tuvumā, bet, iestājoties ziemas vidum, zivis aizpeld ievērojamā dziļumā. Ļoti perspektīvas ir vietas, kur ūdenskrātuvē ietek avoti, kā arī dažādu pieteku sateces zonas. Taču jāņem vērā, ka arī ledus slānis šādās vietās parasti ir mazāk izturīgs.
Īstiem zemledus makšķerēšanas cienītājiem nav sliktu laikapstākļu, tie var pielāgoties jebkuriem apstākļiem un izbaudīt savu iecienīto hobiju, bet atgriezties mājās ar lomu.
Mānekļa krāsa neseko zivij, bet gan makšķerniekam – Kristiāns Godiņš. “Ķeram lielo!” #24 epizode
Abonē 2024. gadam. DĀVANĀ makšķernieku KALENDĀRS ar ieteicamajām copes dienām!
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
