Vēl pavisam nesen veči uz zirņiem ķēra iespaidīgus lomus, bet, mainoties makšķernieku paaudzei un, ko tur slēpt, arī modei, zirņi aizmirsās. Manuprāt, velti, zivis piesaista ne vien to smarža, bet arī krāsa. Lieliskus panākumus iespējams gūt iepriekš iebarotās vietās.
Bet nu par visu pēc kārtas. Izmantojot šo ēsmu, galvenais ir izvēlēties graudus un pareizi tos sagatavot. Zirņu ir daudzi veidi, tāpat ir arī vairāki veidi to pagatavošanā. Katram makšķerniekam ir sava iecienītā recepte atkarībā no ūdenskrātuves un zivju veida.
Kurām zivīm garšo zirņi?
Ālants. Šīm zivīm zirņi vislabāk garšo no maija līdz rudens sākumam. Ēsma lieti noder vasarā, kad ūdens līmenis upēs ir stabils. Uzmanīgajam un viltīgajam ālantam patīk slēpties bedrēs, kā arī pie siekstām un aiz akmeņiem. Trofejas eksemplāri gaidāmi vētrainā un lietainā laikā. Sazāns. Sazānam tīk nevis mazie, ierastie zirnīši, bet gan lielākie graudi. Bieži, gatavojot zirņus, klāt pievieno šķidros aromatizatorus. Vislabākais makšķerēšanas laiks ir pavasaris un vasaras sākums. Lielākie eksemplāri mīt tieši aizaugušās vietās, kur uz gultnes ir gan siekstas, gan biezi ūdensaugu paklāji. Breksis. Nav pārlieku izvēlīgs zirņu izmēros, taču tomēr labāki panākumi gaidāmi uz lielajiem zirņiem. Gatavojot zirņus, klāt nepieciešams pievienot kādu no smaržvielām: anīss, medus vai vanilīns. Karpas. Vislabākie panākumi uz zirņiem gaidāmi vasaras otrajā pusē un līdz pat vēlam rudenim. Vienlīdz labi rezultāti gaidāmi gan izmantojot pludiņa makšķeri, gan grunteni. Esmu dzirdējis, ka daži copmaņi veiksmīgi izmanto konservētos zirnīšus, bet kā mīnuss jeb trūkums ir jāmin, ka šī ēsma piesaista arī mazās karpiņas.
Zirņu priekšrocības un trūkumi
Aprunājoties ar mazāk pieredzējušiem copmaņiem, nākas secināt, ka viņi visnotaļ skeptiski attiecas pret zirņiem kā ēsmu, savukārt kā iebarojamo ēsmu viņi labprāt to izmantotu.
Kā galvenā priekšrocība ir jāmin, ka zirņus iespējams izmantot jebkurā gadalaikā, – dzīvnieku valsts ēsmas jāmaina atkarībā no gadalaika, savukārt par zirņiem karpu dzimtas zivis interesi var izrādīt pat ziemā.
Šo ēsmu pagatavot ir ļoti vienkārši. Pastāv vairāki veidi. Pat ja esat zirņus pārvārījis un tie sāk izjukt, tie nav jāmet laukā, jo var izmantot iebarojamās ēsmas sastāvā.
Atšķirībā no daudzām iebarojamām ēsmām, kuras tiek tirgotas specializētajos veikalos, ne visi makšķernieki var atļauties tās iegādāties. Zirņi maksā lēti, un kilograma zirņu pietiks ilgākam laikam.
Vispirms jau jāatzīst, ka lielāku interesi par zirņiem izrāda tieši lielākās zivis. Mazās peld garām, pieteiksies karpas, sākot ap 800 gramiem.
Kā trūkumi jāpiemin ilgā sagatavošana, vēlama iepriekšēja iebarošana un dažu zirņu veidu salīdzinoši grūtā uzspraušana uz āķa.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Zirņu izvēle
Zirņu graudiem jābūt tīriem, bez jebkādiem kaitēkļiem. Zinu vairākus makšķerniekus, kas, lai izvairītos no kukaiņiem, iegādājas zirņus, kuri paredzēti stādīšanai. Šie zirņi pārdodas nelielos un hermētiskos iepakojumos.
Zirņiem jābūt ar mizu, tā ir viena no galvenajām prasībām to iegādē. Šādus zirņus kāds paziņa nosauca par smadzeņu zirņiem, jo pēc izskata tie līdzinās cilvēka galvai. Priekšroka tiek dota saburzītām jeb sačokurojušām sēklām, jo pēc “apstrādes” tās nesaplaisā. Zirņus bez mizas uz āķa nesprauž, bet var izmantot iebarošanā.
Zirņiem jābūt veseliem. Pat necentieties uz āķa spraust zirņu pusītes, pirmkārt, zivis pret tām ir vienaldzīgas, un, pats galvenais, tās neturas uz āķa.
Gataviem zirņiem jāsaglabā sava orģinālā forma un vesela miza. Viegli saspiežot, tie nedrīkst izšķīst. Ideāli, ja tie kļūst plastiski, tas nozīmē, ka, nedaudz saspiežot, mazliet mainīs savu formu. Iemērcot zirņus, ūdenim jābūt 4–5 reizes vairāk nekā pašiem zirņu graudiem. Lai paātrinātu briedināšanas procesu, ūdenim var pievienot nedaudz sodu, tas ir, apmēram viena tējkarote uz vienu litru ūdens. Briedinot jaunos zirņus, soda vajadzīga ievērojami mazāk. Sāli neizmanto vispār.
Vārīšanas laikā ūdenim pievieno augu eļļu un (vai) pienu. Tas piešķirs ēsmai aromātu, kas piesaistīs zivis. Putas, kas parādās vārīšanas laikā, ir jānoņem. Zirņus maisīt nav nepieciešams, jo maisot var tikt traumēta zirņu miza. Ļoti bieži zirņu miziņa pārplīst tieši vārīšanas laikā. Pieredzējuši vārītāji iesaka zirņus vārīt auduma vai marles maisiņā. Vārīšanas ilgums atkarīgs no zirņu šķirnes. Mazākas klapatas un manipulācijas ir ar jaunajiem zirņiem.
Populārākie pagatavošanas veidi
1. Zirņus saber caurdurī un skalo zem tekoša ūdens. Noskalotos zirņus ieber katlā un briedina 12–24 stundas. Uzbriedušos zirņus liek uz lēnas uguns un vāra, līdz tie ir gatavi. Lai “nenogulētu” zirņu gatavību, tos pārbauda ik pēc piecām minūtēm ar tievas adatas palīdzību. Zirņiem jābūt mīkstiem, bet tie nedrīkst izšķīst.
2. Uzbriedinātos zirņus aplej ar aukstu ūdeni un vāra. Tikko ūdens sāk vārīties, tā nogriež uguni un ļauj zirņiem atdzist. Vēlāk šo trauku ieliek ūdens peldē un atkārtoti vāra. Šis vārīšanas ilgums ir apmēram divas stundas.
3. Iepriekš izmērcētos zirņus saber marles maisiņā vai zeķē. Maisiņu aizsien un piesien pie katla rokturiem tā, lai maisiņš nesasniedz katla dibenu. Vāra uz mazas uguns un apsedz ar vāku. Vārīšanas ilgums apmēram divas stundas.
Pēc tam, kad zirņi ir uzvārījušies, tiem jāļauj atdzist un jāatlasa tie, kurus likt uz āķa un kurus izmantot iebarošanai.
Kā tvaicēt zirņus makšķerēšanai?
Daži copmaņi atsakās no zirņu vārīšanas un izvēlas mazāk darbietilpīgu procesu, proti, zirņu tvaicēšanu. Šim pasākumam nepieciešams liels termoss. Lielajā termosā ieber divas glāzes zirņu, tējkaroti sodas, tad ielej verdošu ūdeni un atstāj uz astoņām stundām.
Pēc uzrādītā laika zirņi ir pietiekami mīksti un gatavi makšķerēšanai, turklāt vienmēr zirņu miza ir vesela. Uzglabā zirņus mitrā marles maisiņā.
Tvaicēšanas laikā zirņiem var pievienot dažādus aromatizatorus, piemēram, anīsu, kaņepju vai saulespuķu eļļu.
Kā zirņus uzspraust uz āķa?
Lai zirnis nenolidotu no āķa, tas uz āķa jāuzsprauž pareizi. Āķa atskabargu iedur zirņa acī, tā vienmēr ir gaišāka, tad izver āķi caur abām pusēm tā, lai tas neizjuktu. Dažreiz uz āķa var spraust divus vai pat trīs zirņus. Var arī zirņus spraust līdzīgi kā boilas. Ar adatu caurdur pa vidu un uzver vairākus zirņus kā krelles. Sevišķi populārs šis ēsmas pasniegšanas veids ir, makšķerējot karpas.
Makšķerēšana būs veiksmīgāka, ja zivis tiks pieradinātas pie zirņiem. Ideāli, ja iebarot iespējams vairākas dienas. To var darīt ar jebkādiem zirņiem, nav pat svarīgi – tie ir veseli vai pa daļām. Iebarojamās ēsmas sastāvā var likt arī izbrāķētos zirņus, tāpat klāt var pievienot dažādas citas putras, piemēram, kukurūzas miltus vai gatavās barības, tā saucamās veikala barības. Tiesa, ūdeni ieteicams ņemt no ūdenskrātuves, nevis no krāna. Atgādināšu, ka iebarojamo ēsmu sagatavo neilgi pirms makšķerēšanas sākuma. Iebaro to vietu, kurā plānojat copēt un kura jau iepriekš tika iebarota. Nu ko, tagad jādodas uz veikalu pēc zirņiem un jāmēģina, esmu pārliecināts, ka rezultāts neliks vilties.
Viens starp lāčiem, aptaisījies, bez rekorda līdakas. Rešetins un Zviedris. Ķeram lielo #41 epizode
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
