Zivis būs! Gaujas Ilgtspējīgas attīstības biedrības pārstāvis Agris Ķesa gandarīts par iespēju dot ieguldījumu zivju krājumu papildināšanā, šoreiz trijos ezeros ielaižot daudzus tūkstošus zandartu mazuļu.
Foto: e-Druva
e-Druva Cēsu un Vidzemes ziņas publicēts raksts par to, ka trijos Cēsu novada ezeros oktobrī ielaisti 37 tūkstoši zandartu mazuļu. Tas īstenots ar Valsts zivju fonda atbalstu.
Pašvaldības vides aizsardzības speciālists Jānis Balodis pastāstīja, ka Raiskuma ezerā ielaisti 7000 mazuļu, Sāruma ezerā – 10 000, bet Alaukstā – 20 000. Saskaņā ar veikto iepirkumu zivju mazuļus piegādāja Igaunijas uzņēmums. J. Balodis skaidro, ka ielaižamo zandartu mazuļu skaits ir atbilstošs ezeru zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumiem: “Zivju resursus var papildināt tikai tajos ezeros, kuriem izstrādāti ekspluatācijas noteikumi, jo tie nosaka ielaižamo zivju apjomu. Izstrādājot noteikumus, Vides risinājumu institūts vai institūts “BIOR” izpēta, kādas zivis ir konkrētajā ezerā, izpēta barības bāzi, ūdens kvalitāti, ņem vērā citus aspektus un atkarībā no tā nosaka ielaižamo zivju daudzumu.”
Valsts zivju fonds, piešķirot līdzekļus, vērtē, vai ir izstrādāti ekspluatācijas noteikumi. Ja nav, krājumu papildināšanai vajag fonda atzinumu, kas ir ilglaicīgs pasākums. Cēsu novadā daļai ezeru noteikumi ir izstrādāti, un J. Balodis stāsta, ka nākamgad plānots no zivju fonda piesaistīt līdzekļus jaunu zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumu izstrādei vai esošo aktualizēšanai.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
“Pašvaldība domā par ūdenskrātuvju apsaimniekošanu, jo novads ir ezeriem un upēm bagāts,” saka vides aizsardzības speciālists. “Novadā ir daudzas upes, kur mīt un nārsto lašveidīgās zivis, ir vairāk nekā 60 ezeru, kuros zvejas tiesības pieder valstij, kas ir valsts vai pašvaldību īpašumā. Katram būtu nepieciešami ekspluatācijas noteikumi. Lielākajiem ezeriem tie ir, dažiem gan tie izstrādāti sen un nepieciešams tos aktualizēt. Piemēram, Ineša ezerā jau kādu laiku nenotiek rūpnieciskā zveja, līdz ar to zivju sabiedrība tajā mainījusies, tāpēc noteikumus nepieciešams atjaunot, lai varētu iegūt objektīvu informāciju par reālo situāciju. Tas ļaus noteikt, kādas zivju sugas un kādā apjomā ezerā nepieciešams papildināt.”
Zivju krājumu papildināšana notikusi jau regulāri, to darījušas pašvaldības, tagad, izveidojoties lielajam Cēsu novadam, jāaptver visa plašā saimniecība, un katru gadu kāds solis tiek sperts. Tikko notikušajā zivju krājumu papildināšanā piedalījās arī pārstāvji no Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts vides dienesta, brīvprātīgie palīgi – Gaujas Ilgtspējīgas attīstības biedrības pārstāvji Uldis Lencbergs un Agris Ķesa, arī aktīvākie vietējie iedzīvotāji.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
