Pirmo informāciju par šīm īpatnējām zivīm eiropiešiem atnesa spāņu iekarotāji. Pirmais detalizētais apraksts ir datēts ar 1729. gadu. Pēc gandrīz četrdesmit gadiem Nīderlandes zoologs Jans Frederiks Gronoviuss (Jan Frederik Gronovius) un zviedru dabas zinātnieks un pētnieks Kārlis Linnejs (Karls Linnaeuss) apkopoja detalizētu aprakstu un zinātniski aicināja tos dēvēt par Gymnotus electricus.
Nejauciet šīs zivis ar mūsu zušiem, pat ja abu zivju nosaukumā ir minēts zutis, šīs zivis nav pat radinieki. Elektrozuši pieder pie Gymnotidae dzimtas pārstāvjiem.
Dabas pētniekiem bija grūti ticēt, ka zemūdens iedzīvotāji var iesist ar elektrisko strāvu. Sākotnēji tika uzskatīts, ka elektrozutim ar elektrību nav nekāda sakara, bet viņi vienkārši iesaldē savu laupījumu. Bet 1772. gada vasarā karaliskās kopienas loceklis Džons Volšs (John Walsh) pierādīja, ka radības patiešām apdullina savus upurus ar elektrisko strāvu.
Tie elpo atmosfēras gaisu, tāpēc, lai uzņemtu skābekli, zušiem ir jāpaceļas līdz ūdens virsmai ik pēc 10–15 minūtēm un jāieelpo gaiss nākamajām 15 minūtēm. Ja zivs to nevar izdarīt, tad, lai cik tas jocīgi skanētu, tā nosmok un noslīkst. Taču šai īpatnībai ir arī pozitīva puse, zutis var palikt ārpus ūdens vides pat vairākas stundas. Tas neaizies bojā, ja viņa ķermenis un mute tiks vienkārši samitrināta.
Uz zivs ķermeņa ir plēksnītes jeb receptori, kurus var nosaukt arī par baterijām.
Zuša organisms ražo elektroenerģiju tādā pašā veidā kā nervu un muskuļu šķiedras cilvēka organismā. Zivs šūnās uzkrājas enerģijas patēriņš, kas iegūts no barības. Sakarā ar sinhrono darbības potenciālu ģenerēšanu rodas īss elektriskais lādiņš. Sakarā ar to, ka tūkstošiem mazu lādiņu, ko veido katra šūna, tiek savienoti kopā un rodas spriegums līdz 300–400 voltiem, dažos avotos atrodama informācija, ka zuša organismā spēj uzkrāties pat 650 volti.
Zuši tāpat kā vairākas citas “elektrificētās” zivis vairo elektroenerģiju tādā pašā veidā kā nervi ar muskuļiem citos dzīvniekos, tādēļ tiek izmantoti elektrocīti jeb specializētas šūnas. Pateicoties fermentam, veidojas jonu savienojums, kas izsūknē no šūnas nātrija jonus un iepumpē kālija jonus. Kālijs tiek izvadīts no šūnām, pateicoties īpašām olbaltumvielām, kas ietilpst īpašas membrānas sastāvā. Tie veido sava veida “kālija kanālu”, caur kuru tiek izvadīti kālija joni, bet šūnas iekšpusē uzkrājas pozitīvi uzlādētie joni, savukārt ārpusē – negatīvi uzlādētie.
Vienas sekundes laikā sūknis spēj izvadīt aptuveni 200 nātrija jonu no šūnas un vienlaikus pārvietot aptuveni 130 kālija jonu. Uz viena kvadrātmikrometra virsmas var būt no 100 līdz pat 200 šādu sūkņu. Papildus nātrijam un kālijam sūknis transportē glikozi un aminoskābes. Nātrija–kālija sūkņa spēja ir atkarīga no nātrija jonu koncentrācijas šūnā: jo vairāk to ir, jo ātrāk sūknis darbojas. Ja nātrija jonu koncentrācija šūnā samazinās, tad sūkņa darbība samazina aktivitāti.
Zuši var izdalīt elektriskos lādiņus ar dažādu stiprumu, un katram no tiem ir sava nozīme: impulsus var izdalīt medījot, atpūšoties vai aizsargājoties, kad zutis brīdina savus nelabvēļus – labāk netuvojies man. Kad zutis nolaidies līdz ūdenskrātuves gultnei, tas atpūšas un tā ķermenis neizdala nekādus signālus.
Medību impulsi
Izsalcis īpatnis sāk kustēties ūdenī lēnām, radot vājus impulsus, apmēram līdz 50 voltiem, kuru ilgums nepārsniedz divas mikrosekundes (ms). Ja zivis pamana iespējamo upuri, to biežums un amplitūda palielinās līdz 300–600 voltiem, tie ilgst no 0,6 līdz 2 ms.
Pateicoties šādiem “sūtījumiem”, mednieks spēj paralizēt savu upuri. Lai apdullinātu zivis, kas veido lielāko daļu no zušu barības, tie izmanto augstus frekvences impulsus. Pārtraukumos starp impulsiem zutis atgūst patērēto enerģiju.
Kad upuris ir paralizēts, tas krīt lejā, un zivs bez steigas tuvojas tam un aprij to. Tad zivij nepieciešama atpūta, kuras laikā barība pārstrādājas.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Nevar piespiest zivi ķerties, piespiest zivi ēst – Igors Prātiņš. Sarunas laivā #13
Video. Kā humāni nobeigt zivi, lai to paņemtu uz mājām. “Lielais loms” noslēpumi #2
Dokumentu un inventāra pārbaude! Reidā ar Rīgas pašvaldības policiju. “Ķeram lielo!” #43 epizode
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
