Kāds gudrinieks ir teicis, ka asari tam atgādina cilvēces dabu: asaris redz, kā kāds iet bojā, bet pats domā, vai doties palīgā nelaimē nonākušajam vai ne. Vienmēr jāatceras, ka asari atšķirībā no līdakām nekad nemedī vienatnē. Viņi medī baros, it īpaši seklumā. Asariem nav vajadzīgs speciāls māneklis, jo viņi ir gatavi ķert visu ko. Tā savulaik rakstīja Īzaks Voltons grāmatā Complete angler, kura iznāca 1653. gadā. Un vēl atminos, kā latviešu dižmakšķernieks un copes lietu apskatītājs Ruduļu Juris savulaik kādā no savām publikācijām pieminēja, ka asari ir tik rijīgi, ka pamet tiem tukšu tramvaja biļeti un tie to paķers, domājot, ka tas ir kaut kas ēdams un galvenais, lai to nesaķertu un neaprītu cits asaris.
Šodien nevienam nav noslēpums, ka asari ir ļoti rijīgi un labprāt medī seklumos. Bet vai asari tagad ir kļuvuši gudrāki un visu, ko piedāvāsiet, neķers? Šoreiz ieskatīsimies asaru dzīvesveidā, kā arī noskaidrosim, kā noteikt labākās asaru makšķerēšanas dienas, un mazliet kopā pamakšķerēsim svītrainos plēsoņas.
Asarus (Perca fluviatilis) iespējams atrast vai visās Latvijas ūdenstilpēs, tostarp arī jūrā un jūras līcī. Tas ir izskaidrojams ar to, ka asaru ikriņi ir ļoti lipīgi un pieķeras dažādu putnu spalvām, kas arī iznēsā tos pa dažādām ūdenskrātuvēm.
Makšķerēšanas literatūrā ir atrodamas ziņas, ka asari spēj sasniegt 50 cm garumu un pat trīs kilogramus svarā. Iespējams, šādi eksemplāri ir sastopami, bet parasti ķeras 15–25 cm gari spuraiņi. Asari, kuri ir sasnieguši divu kg svaru, ir ļoti liels retums.
Asari barojas pa visu ūdenstilpi, šajās vietās ir liela konkurence barības ieguvē ar citu sugu zivīm. Par pirmo asaru barību kļūst planktons un dažādi kāpuri. Tieši šajā laikā veidojas asaru bari, šie bari dažkārt sasniedz pat dažus tūkstošus zivtiņu, reti kad šajā barā ir lielāki eksemplāri. Ar šo barību asari pārtiek pirmo dzīves gadu. Barības nepietiekamība ir cēlonis tam, ka asaris, nesasniedzis piemērotus izmērus, pārtiek no nedaudz mazākām zivīm kā pats mednieks. Šādi novērojumi ir vietās, kur ir kūdraina gultne vai arī maz zooplanktona, šādas vietas ir mazie meža ezeriņi. Asaru iecienītākās ēsmas zivtiņas ir mailītes un raudiņas, dažkārt tā ir pašu asaru jaunatne.
Ūdenskrātuvēs, kas ir savienotas ar jūru vai jūras līci, bieži vien asari ir stipri lielāki. Jo lielāks asaris, jo mazāk tas uzturas vienā barā. Lielie asari bieži vien dzīvo un barojas vienatnē, šis novērojums atgādina līdakas dzīvesveidu.
Asaru ēdelība iedalās periodos, ir brīži, kad tie metas virsū jebkuram māneklim. Bet ir laiks, kad tos nekāda barība neinteresē.
Asaru cope daudzējādā ziņā ir atkarīga no laikapstākļiem. Zivju peldpūslis ir ļoti jutīgs pret atmosfēras spiediena maiņām. Kad atmosfēras spiediens mainās no augsta uz zemu vai otrādi, tas ir adaptācijas periods un zivis jūtas slikti. Šajos brīžos zivis nebarojas. Dažreiz spiediena pieaugums pozitīvi iespaido copes aktivizāciju. Bet pats labākais copes laiks ir pie jebkuriem pastāvīgiem laikapstākļiem, lai gan pašiem makšķerniekiem patīk saulainas dienas. Tāpat cope ir atkarīga no ūdens temperatūras, bet asari ir siltummīļi.
Pavasarī nārsts sākas, kad ledus ir izgājis un ūdens temperatūra ir sasniegusi 7–8 grādus. Asari parasti nārsto ēnainās ūdenskrātuves vietās, kur lipīgie ikriņi pielīp pie ūdenī nogrimušiem zariņiem un dažādiem ūdensaugiem. Starp citu, cope nārsta laikā turpinās, šajā laikā dažkārt tā ir ļoti intensīva.
Pēc nārsta asari atrodas dziļākās vietās, kas ir netālu no nārsta vietas. Daudzi asari paliek šeit visas vasaras garumā. Viņus piesaista siltais ūdens un barības daudzums. Var apgalvot, ka pavasarī asari meklējami nārsta vietu tuvumā. Asari slēpjas no lielākām plēsoņām, kādas ir līdakas un zandarti, tāpēc tie ir meklējami niedru vai citu ūdensaugu biezokņos.
Tie asari, kas dzīvo un nārsto upēs vai kanālos, pavasarī koncentrējas nārsta vietu tuvumā, protams, šādas vietas ir jānovēro un jāatceras – pēc nārsta asari dodas uz jūru, kur tie paliek, līdz iestājas rudens.
Pavasarī asaru cope stipri ir atkarīga no laikapstākļiem. Viņu makšķerēšanai labāk izvēlēties skaidras un saulainas dienas. Dažkārt cope ilgst visas dienas garumā.
Labākais asaru makšķerēšanas laiks ir vasara. Tieši šajā laikā asaru cope ir ļoti populāra ne tikai ar intensīvo copi, bet to var arī uzskatīt par komfortablu.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Sagatavojies izbraucienam pie ūdens, atbrauciet pie dabas un priecājieties par apkārtni! Esiet apmierināts par 200–500 gramus smagiem eksemplāriem! Atrašanās dabā dos spēkus visai nākamajai darba nedēļai.
Vasarā asari jāmeklē vietās, kur ir nogrimušas siekstas, kā arī tās ir aizaugušas. Dienās, kad saule stipri karsē, asari dodas uz nedaudz vēsākām vietām, tie ir jāmeklē dziļumā. Ir novērots: kad vējš pūš uz krastu, tad arī asari labprāt uzturas krasta tuvumā, jo tas sanes asaru iecienīto barību, dažādus kukainīšus un sīkās ēsmas zivtiņas, kuras uzturas baros, jo tā vieglāk ir ieraudzīt plēsoņas un izvairīties no briesmām. No rītiem un vakaros šie bariņi pajūk, taču asari to labi zina, tādēļ rītausmā un vakara krēslā asari uzturas ēnainās vietās, krasta tuvumā.
Sevišķi karstās dienās zivis attālinās no krasta, kur ūdens ir vēsāks un barība mazliet aktīvāka. Šeit, dziļumā, arī paši asari var paslēpties no saviem ienaidniekiem. Zivis ir izvietojušās lielā laukumā, tādēļ ir grūti atrodamas. Bet, iestājoties vakaram, asaru medības atsākas, jo mazās zivtiņas, sekodamas planktonam, dodas tuvāk krastam.
Mailītes un raudiņas, glābdamās no uzbrūkošiem asariem, bieži vien izlec no ūdens, tādējādi norādīdamas vietas, kur plēsēji meklējami. Svešās un lielās ūdenskrātuvēs tieši tāpat makšķerniekam zivju atrašanās vietu nodod kaijas, kas rīko mazuļu medības, tātad asari ir kaut kur tuvumā.
Lieliska vieta, kur meklēt lielos asarus, ir upju grīvās. Asarim ne sevišķi tīk sāļais jūras ūdens, tādēļ viņš tālu neiepeld, bet šajās vietās ir atrodama lieliska barība. Seklumā asari ir meklējami no rītiem un vakaros, dienas vidū tie uzturas dziļākās vietās, kur ir daudz ūdensaugu.
Iestājies ir lapkritis, kad lapas sakritušas ūdenī, asari pametuši savus vasaras mājokļus un tagad ir meklējami dziļumos. Šeit ūdens ir mazliet siltāks, jo vēsums nāk no tā augšējiem slāņiem. Bieži vien rudens cope ir daudz rezultatīvāka par vasaras, jo asari koncentrējas un uzturas nelielā zemūdens teritorijā. Pa vasaru plēsēji ir labi uzbarojušies.
Rudeņos tāpat ieteicams doties asaru medībās pastāvīgos laikapstākļos. Asari nav pārlieku jutīgi pret vējiem, bet rudeņos ir nedaudz citādāk. Stiprais vējš saduļķo ūdeni, tādēļ nav ieteicams makšķerēt stiprā vējā, tāpat nebūs panākumu vēl dažas dienas pēc ūdens “nomierināšanās”. Panākumus iespaido arī stiprais lietus, it sevišķi ezeros, kur ietek duļķainais lietus ūdens no strautiem. Vajadzētu nogaidīt dažas dienas, līdz ūdens nomierināsies. Siltajās dienās, tā saucamajā atvasarā, asari ir ļoti aktīvi, kad panākumus iespējams gūt to vasaras mājvietās.
Ļoti labus panākumus var gūt arī upju grīvās, jo zivis dodas pret straumi uz savām ziemas mājvietām, lai, iestājoties pavasarim, tās varētu iznārstot un doties atpakaļ uz jūru. Šādas “ceļojošās” zivis bieži vien sasniedz iespaidīgus izmērus. Jūras līcī tās pārvietojas lielā ūdens teritorijā, bet savos ziemas mājokļos tās ir koncentrējušās nelielā teritorijā.
Rudenī, kad dienas ir kļuvušas īsas, labākais copes laiks ir pēcpusdienā, jo no rītiem asari ir mazaktīvi.
Jebkurā gadījumā, dodoties uz copi, paraugieties, ko rāda barometrs. Augsts atmosfēras spiediens, pastāvīgi laikapstākļi ir garantija veiksmīgai copei.
Nevar piespiest zivi ķerties, piespiest zivi ēst – Igors Prātiņš. Sarunas laivā #13
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
