Vai mānekļa krāsai ir nozīme? Daudz šķēpu ir lauzts par to, vai mānekļa krāsai ir būtiska nozīme. Cik reizes esam bijuši copē, kad ķeras tikai uz tās vienas īpašās, slepenās krāsas? Tāpat makšķernieki ar lielāku pieredzi atceras, kā gadu laikā mainījusies krāsu mode – rozā gumijas Daugavas zandartam, burkānkrāsas mānekļi Babītei u.tml.
Vai mānekļa krāsai ir nozīme? Daudz šķēpu ir lauzts par to, vai mānekļa krāsai ir būtiska nozīme. Cik reizes esam bijuši copē, kad ķeras tikai uz tās vienas īpašās, slepenās krāsas? Tāpat makšķernieki ar lielāku pieredzi atceras, kā gadu laikā mainījusies krāsu mode – rozā gumijas Daugavas zandartam, burkānkrāsas mānekļi Babītei u.tml.
Meklējot informāciju internetā un apspriežoties ar kolēģiem, secinu, ka krāsai ir nozīme, bet mazāka, nekā makšķerniekam varētu likties.
Manis aptaujātie makšķernieki dalās divās pretējās grupās – vieni uz jautājumu, vai mānekļa krāsai ir nozīme, atbildēja JĀ, otra NĒ. Pētot šo jautājumu dziļāk, secināju, ka abām grupām ir daļa taisnības. Ir apstākļi, kuros pareiza krāsas izvēle piesaistīs plēsēja uzmanību, un ir apstākļi, kur krāsai būs ļoti maza vai nekāda nozīme.
Zivis uz zemes dzīvo vairākus simtus miljonu gadu (apmēram 530 milj.). Dzīvošanai ūdenī ir vairākas priekšrocības, bet ir arī vairāki apgrūtinājumi. Piemēram, skaņa ūdenī izplatās 4,3 reizes ātrāk nekā gaisā. Lai arī mums zemūdens vide liekas ļoti klusa un mierīga, zivīm šī vide ir ļoti trokšņaina. Lielākajai daļai sugu ir attīstījušās jutīgas iekšējās auss un sānu līnijas, kas palīdz uztvert dažādas vibrācijas jeb trokšņus. Tādā veidā palīdzot atrast medījumu vai izvairīties no plēsējiem.
Tāpat ūdens sastāvā ir atrodamas dažādas ķīmiskās vielas, kas ļauj zivīm identificēt savus sugas brāļus, informē par nārsta laika sākšanos, palīdz atrast barību un sajust tuvumā esošos plēsējus. Zivs oža evolūcijas gaitā ir attīstījusies apmēram tūkstoš reižu labāk nekā cilvēkam.
Taču attiecībā par gaismu un krāsu redzamību zem ūdens ir daudz sarežģītāk. Gaismas īpašības ūdenī strauji mainās. Tādēļ jūsu mānekļa krāsa pat nelielā dziļumā atšķirsies no tās, kas ir novērojama uz sauszemes. Tālāk nāksies būt nedaudz tehniskam, lai varētu izskaidrot, kā mainās mānekļa krāsa un kā to uztver pati zivs. Tāpat šie principi ir nemainīgi kā sālsūdenī, tā saldūdenī.
Zivs acs uzbūve
Ja gribam saprast, ko vispār redz zivs, mums vajadzētu izprast, kā darbojas zivs acs. Lai cik tas jocīgi liktos, zivs acs ir ļoti līdzīga cilvēka acij, bet tā darbojas nedaudz citādi, galvenokārt tādēļ, ka gaisma ūdenī uzvedas savādāk nekā atmosfērā. Radzene ir ļoti apaļa, tādēļ zivs var uztvert apkārtējo vidi 360 grādos ap aci. Tāpat tā kalpo, lai kompensētu ūdens radīto vizuālo apmānu. Lēca ir sfēriska, tas nozīmē, ka labs, skaidrs attēls var veidoties tikai tad, ja tas atrodas lēcas centrā. Tas nozīmē – kaut vai zivs redz 360 grādos, visskaidrākais attēls būs tieši lēcu centrā, bet pārējais būs izplūdis. Varavīksnene atšķirībā no sauszemes dzīvniekiem zivīm nav regulējama. Līdz ar to tām ir grūtāk pielāgoties mainīgam apgaismojumam. Spilgtas gaismas apstākļos zivis meklēs ēnu vai pārvietosies uz dziļākām vietām. Dažas sugas, piemēram, strauta forele, var fokusēt savu redzi kā uz tuviem, tā tāliem priekšmetiem, līdzīgi kā plēsīgie putni. Vispārīgi runājot, zivs acs uzbūve ir paredzēta, lai labāk uztvertu kustību un kontrastu ar apkārtējo vidi, nevis asas detaļas. Cilvēki, tāpat kā daudzi citi dzīvnieki, regulē acs fokusu, mainot lēcas formu. Zivis turpretī maina lēcas attālumu līdzīgi kā fotokamerā.
Gaismas vājināšanās ūdenī
Šis faktors ir ļoti svarīgs. Lai saprastu, kā mānekli redz zivs, ir jāsaprot, kā gaisma uzvedas ūdenī. Gaismas spektrs, ko spēj saskatīt cilvēka acs, ir salīdzinoši neliela daļa no elektromagnētiskās radiācijas, ko saņemam no saules. Tas, ko redzam mēs, ir uzskatāms par redzamo spektru. Priekšmeta krāsu šajā spektrā nosaka gaismas viļņa garums. Garākie viļņa garumi ir sarkanai un oranžai krāsai, īsākie – zaļai, zilai un violetai krāsai. Daudzas zivju sugas spēj saskatīt krāsas, kuras mēs nespējam, tajā skaitā ultravioleto spektru.
Kad gaisma nokļūst ūdenī, tās intensitāte strauji mainās un krāsas mainās. Šīs izmaiņas sauc par vājināšanu. Vājināšanās ir divu procesu rezultāts: izkliede un absorbcija. Izkliede notiek daļiņu un citu sīku objektu dēļ, kas atrodas ūdenī. Gaismas izkliedēšanās ūdenī ir līdzīga miglai vai bieziem dūmiem atmosfērā. Saldūdenī šādas daļiņas būs vairāk nekā sālsūdenī. Šādos apstākļos saules gaisma ūdenī iekļūs daudz mazākā dziļumā. Gaismas absorbciju izraisa vairāki apstākļi, piemēram, dažādas ķīmiskas reakcijas, kā fotosintēze. Absorbcija var variēt atkarībā no gaismas viļņu garuma, citiem vārdiem sakot, dažādas krāsas tiek absorbētas citādi. Piemēram, sarkana un oranža krāsa tiks absorbēta daudz ātrāk nekā zilā un violetā krāsa.
Absorbcija ietekmē arī to, cik dziļi gaisma spēs ielauzties zem ūdens virsmas. Jau trīs līdz piecu metru dziļumā (dažādos avotos tiek norādīts dažāds dziļums) iekļūs tikai 60% no kopējās gaismas un gandrīz visi gaiši sarkanie toņi būs absorbēti. 10 m dziļumā iekļūs tikai 15% kopējās gaismas, un visi sarkanie, oranžie un dzeltenie toņi izzudīs. Jau trīs metru dziļumā spilgti sarkans māneklis zivij izskatīsies pelēks un, ūdenim kļūstot dziļākam, tas kļūs melnāks. Ja gaismas viļņi tiek absorbēti, krāsa pakāpeniski kļūst melnāka. No kā varam secināt, ka, piemēram, 10 m dziļumā zivij nav atšķirības, vai māneklis ir spilgti sarkans, oranžs vai dzeltens. Gaismas absorbcija jeb filtrēšana notiek arī horizontālā plaknē. Māneklis pāris metru attālumā zivij izskatīsies pelēks. Jāņem vērā, ka ļoti daudz ko ietekmēs ūdens ķīmiskais sastāvs, un dažādos pētījumos rādītāji atšķiras. Bet princips paliek nemainīgs – sarkanā gaisma izzudīs pirmā, violetā pēdējā.
No šī visa varam secināt, ka tas, kā zivs redzēs jūsu mānekli, ir atkarīgs ne tikai no dziļuma, bet arī no tā, kādā attālumā no mānekļa atrodas zivs. Ļoti seklā, dzidrā ūdenī krāsas var izskatīties tādas pašas kā atmosfērā, taču, kad māneklis ir nieka metra attālumā vai dziļumā, krāsas sāks mainīties ar pārsteidzošiem rezultātiem.
Ko tad īsti redz zivs?
Pētot šo jautājumu, secinu, ka zinātniekiem nav īsti skaidrs, ko zivs redz jeb kādi attēli spēj sasniegt zivs smadzenes. Lielākā daļa pētījumu par zivju redzi tiek veikti vai nu fiziski, vai ķīmiski pētot dažādas zivs acu daļas, vai pētot, kā zivis labratorijā reaģē uz dažādiem vizuāliem stimulantiem. Tāpat jāņem vērā, ka dažādām sugām redze var būt ļoti atšķirīga, tādēļ vispārīgus secinājumus izdarīt nav iespējams.
Fiziskie pētījumi norāda, ka zivju tīklene spēj uztvert skaidri redzamu attēlu, uztvert kustību un tai ir labas kontrastu uztveršanas spējas. Daži pētījumi norāda, ka ūdenī jābūt minimālam gaismas līmenim, pirms zivs ir spējīga uztvert gaismu. Citi pētījumi parāda, ka dažādas zivju sugas dod priekšroku dažādām krāsām. Šis fakts varētu norādīt, ka jūsu mīļākais vobleris ir tik efektīvs, jo, piemēram, šī ir krāsa, kas vislabāk uzrunā tieši līdaku, taču jāņem vērā, ka to, kā šo mānekli uztver zivs, ietekmē vairāki faktori, tajā skaitā tā spēle, forma, krāsa, ūdens dziļums, tā dzidrība utt. Lielākajai daļai zivju ir adekvāta redze, taču tā parasti nav tik iespaidīga kā oža un spēja uztvert vibrāciju ūdenī ar sānu līniju. Zivis parasti izmanto tieši ožu un dzirdi, lai atrastu savu upuri, bet redzi izmanto tikai uzbrukuma brīdī. Lielākā daļa zivju sugu redz mazas gaismas apstākļos vai duļķainā, netīrā ūdenī. Jāuzsver fakts, ka zivis nav tuvredzīgas. Šāda informācija atrodama vairākos avotos. Ir vairāki pētījumi, kuri norāda, ka zivis, lai arī spēj fokusēt aci uz tālākiem objektiem, spēj arī mainīt fokusu un redzēt tuvumā esošus objektus. Dažas zivis tika novērotas ar retinoskopa palīdzību, kura acis bija pareizi fokusētas uz objektiem, kas bija 10 cm attālumā.
Lielākā daļa zivju sugu evolūcijas gaitā ir attīstījušas acis, kas ļauj uztvert dzīves apstākļiem tipiskas krāsas. Saldūdens zivīm ir izteikti laba krāsu redze, turpretī okeāna pelaģiskajām zivīm acis ir attīstījušās tā, ka tās spēj uztvert tikai dažas krāsas bez baltas un melnas.
Polarizētā gaisma
Pēdējie pētījumi parāda, ka zivs spēj ļoti labi saskatīt polarizēto gaismu. Cilvēkiem nav iespējams atšķirt polarizēto gaismu no parastās. Parastā gaisma atstarojas visos virzienos, kas ir perpendikulāri tās kustības virzienam, turpretī polarizētā gaisma atstarojas tikai vienā plaknē. Labākais piemērs ir, kad saules gaisma atspīd no ūdens virsmas – tā kļūst polarizēta. Tas arī izskaidro, kā darbojas makšķernieku iecienītās polarizētās saulesbrilles – tās noslāpē horizontāli atstaroto polarizēto gaismas daļu, kas ļauj mums labāk saredzēt gaismu, kas iekļūst ūdenī vertikāli.
Zivīm šī spēja saskatīt polarizēto gaismu ir svarīga izdzīvošanai. Jo tieši atspīdums, kas veidojas no zivs zvīņām ūdenī, ir polarizēts, ļaujot plēsējam labāk saskatīt savus upurus. Šis ļauj mums izdarīt secinājumu, ka mānekļi, kuriem ir zvīņām līdzīgi, spīdīgi korpusi, būs labāk saskatāmi plēsējam pie jebkādiem gaismas apstākļiem.
Fluorescentās ultravioletās krāsas uzlabo mānekļa saskatāmību?
Fluorescentās krāsas, īpaši spilgti dzeltenā jeb Chartreuse, ir ļoti populāras starp makšķerniekiem visās spiningošanas tehnikās. Lai gan dabā šāda krāsa nav atrodama, tā ir ļoti labi saskatāma zem ūdens, jo gaisma, kas no tās atstarojas, ir ar ļoti īsu viļņu garumu. Apskatot šo krāsojumu zem UV gaismas, secinām, ka tā kļūst vēl spilgtāka – parasti spilgti zaļa. Šī unikālā īpašība padara šo krāsu saskatāmu kā seklā ūdenī, tā arī lielā dziļumā, kur iekļūst tikai garākie gaismas viļņi, un māneklis saglabāsies spilgts.
Daudzi spiningotāji dod priekšroku tieši UV krāsojumiem reizēs, kad nākas ķert lielā dziļumā. Lai gan cilvēkam atšķirībā no zivs ar neapbruņotu aci UV gaismas spektrs nav saskatāms, tas ļoti labi parādās zem speciāliem UV lukturiem. Zilā gaisma ļauj mums saprast, kā zivs redzēs šo mānekli apstākļos, kur dienas gaisma iekļūs ļoti maz.
Pētījumi norāda, ka UV krāsojumi būs zivij labāk saskatāmi un veidos izteiktāku kontrastu ar upes gultni.
Krāsu rekomendācijas
Svarīgi atcerēties, ka lielākā daļa plēsēju savu upuri ierauga, to saskatot kā kontrastu uz dažādu krāsu fona. Cik izteikts būs kontrasts, ietekmēs vairāki faktori: laikapstākļi, grunts struktūra, ūdens dzidrība, diennakts laiks un, iespējams, arī gadalaiks.
Šī bija zinātniskā daļa. Ceru, ka viesu jums vairāk skaidrības par to, kā zivs redz, vismaz teorētisko daļu, bet tagad nedaudz par praksi. Mums katram ir savas iemīļotās krāsas, un bieži tās ir pilnīgi pretējas. Es, piemēram, līdaku copē priekšroku dodu dabiskajiem krāsojumiem ar spilgtiem akcentiem. Parasti izvēlos voblerus ar hologrammu uz sāniem, kas atgādina zivs zvīņu un atspīd saulē, un oranžu vai sarkanu vēdera daļu. Turpretī lielai daļai copmaņu populāra ir tieši Mat Tiger, spilgtā krāsa. Tāpat ir ar silikona mānekļiem džigam. Daži izvēlas tumšos dabiskos toņus, citiem obligāti nepieciešami UV krāsojumi, citi dod priekšroku spilgtām krāsām u.tml. Domas dalās, un, pieejot šim jautājumam no zinātniskā viedokļa, nav viennozīmīgas atbildes, kādas krāsas ir efektīvākas. Tādēļ es teiktu tā – liela nozīme ir tieši jūsu ticībai māneklim, bet jāņem vērā, ka krāsa noteikti nebūs vienīgā atbilde uz jautājumu, kāpēc šodien neķeras. Manuprāt, daudz lielāka nozīme būs mānekļa formai, spēlei un skaņai, ko tas izdala. Bet, lai raksts būtu objektīvāks, aptaujāju arī dažus sev zināmus spiningotājus un jautāju viņu domas, vai mānekļa krāsai ir nozīme?
Lūk, kā man atbildēja:
Aigars Garais: Es it kā nepievēršu krāsai lielu nozīmi, tomēr katram, manuprāt, ir savas mīļākās krāsas. Kā to redz zivis, grūti pateikt. Vobleriem patīk zaļie toņi. Gumijām motoreļļas un baltais. No spilgtajiem – oranžais. Dziļumā, visticamāk, zivs redz tikai UV. Seklumā varbūt krāsai ir kāda nozīme!
Kristiāns Godiņš: Vai mānekļa krāsai ir nozīme? Vislielākā nozīme ir, ķerot makšķerniekus. Bet ja nopietni, tad krāsai lielu nozīmi pievēršu, vienīgi spiningojot foreles dīķos. Tur man ir pieredzē balstīta statistika, ka tam ir nozīme. Vienīgi zivs reakcija uz vienu vai otru krāsu var mainīties vairākas reizes dienā, līdz ar to foreļnieku kastēs ir silikonu un šūpiņu modeļi pat trīs un vairāk krāsās. Par citām zivīm – līdakai noteikti mazāk nekā asarim vai zandartam, bet, ķerot šīs zivis, krāsas nozīme un priekšrocība vairāk ir saistīta ar redzamību ūdenī (ūdens krāsa, grunts krāsa, dziļums, nomācies vai saulains u.c.). Līdzīgi būs arī lasim – sezonas sākumā vairāk košie vobleri un šūpiņi, vēlāk jau gan spožie, gan dabiskākas krāsas, kas ir saistīts arī ar ūdens dzidrību. Spožajam, ienākot upēs, kas lielākā skaitā parasti notiek ar februāri/martu, vairāk dominē sudrabainie, zilganie toņi. Asarim un zandartam lielāka nozīme, manuprāt, ir nevis krāsai, bet kontrastiem uz mānekļa – strīpas, punkti, spīdumi, daudzkrāsaini mānekļi u.c. Noteikti nevaru nosaukt vienu vai divas vienmēr strādājošas krāsas, bet no mānekļiem, kuriem pats makšķernieks tic (vobleri, gumijas mānekļi), ieteiktu turēt kastē gan kādu spilgtu (mat tiger, balts/sarkans, spilgti zaļš, dzeltens u.c.), gan dabisku krāsu (sudrabots, gaiši brūns, gaiši zils). Krāsa var reizēm būt atslēga labākam lomam, bet savā topā es to liktu zemāk par mānekļa formu un izmēru.
Uģis Circenis: Vairāk izmantoju krāsu salikumus, lai veidojas māneklim kontrasts. Kā par piemēru ņemot – melnas krāsas salikums ar kādu spilgti oranžu, zaļu vai dzeltenu noti. Bet mans uzskats ir, ka vislabāk zivs redz melno krāsu. Tā manā arsenālā ir kā bāzes krāsa.
Dāvis Griķis: Jebkura mānekļa pirmais loms ir makšķernieks, kas to nopircis, bet pēc manas pieredzes mānekļu krāsai ir liela nozīme, jo līdakai kā plēsoņai ir ļoti laba redze, pats mānekļu klāstā uzturu ļoti plašu krāsu paleti, un, gadiem ejot, ir izveidojusies intuīcija, kad kurš krāsojums būs veiksmīgākais, spēlējoties ar kontrastu vai pēc iespējas dabiskāku. Seklos un dzidros ūdeņos izvēlos pēc iespējas dabiskāku, izņemot, ja ir bula laiks, tad var lietot pat pilnīgi melnu, duļķainākos un tumšos ūdeņos vairāk izmantoju krāsas, kas veido kontrastu. Deviņdesmitajos gados, kad parādījās vairāk ārzemju mānekļu dažādās krāsās, tad seklo un dzidro ūdeņu bieds man ir bijis vizulis tumši violetā krāsā, var jau būt, ka kontrasts spēlē lomu, bet violetai krāsai ir visīsākais krāsas vilnis!
Matīss Lēnerts: Krāsai noteikti ir nozīme, ja runājam par ūdens dzidrību, te būtu vairāk jāpiedomā par mānekļa krāsu. Duļķainā ūdenī izvēlos vairāk tumšas krāsas, smilšainas (balta, melna), dzidrā ūdenī vairāk neitrālas krāsas, spīdīgas, turpretī tumšā – spilgtas krāsas.
Māris Krēpausis: Manuprāt, nav vērts vairs diskutēt, vai zivis redz krāsas vai ne. Zinātniski un praktiski, tomēr jau ir pierādīts fakts, ka zivs krāsas redz ļoti labi. Mūsdienās aktuālāks diskusiju objekts varētu būt jautājums, kas un kādos apstākļos liek zivīm izšķirties par uzbrukumu māneklim. Vai tas ir izsalkums, teritorijas aizstāvēšana vai vienkārši ziņkārība, var arī definēt, kādas krāsas, formas un animācijas māneklis tajā brīdī izaicina zivi. Teritorijas aizstāvības vai ziņkārības gadījumos mānekļa krāsai vai citām tā īpašībām var nebūt absolūti nekādas nozīmes. Kaut kas ir jāpadzen no manas teritorijas, un viss, kaut vai tā ir zaļa tējkarote, kurai piesieta sarkana gaiļa spalva. Gadījumos, kad zivs izgājusi uz kara takas ar iemeslu atrast pārtiku, tā noteikti būs izvēlīgāka. Šajos gadījumos ticu, ka, mēģinot izprast barības bāzi konkrētajā vietā un laikā, kā arī to veiksmīgi kopējot ar mānekli, mūsu iespējas piemānīt pat pašu uzmanīgāko zivi krietni pieaug. Tāpat vajadzētu atcerēties, ka redzamība arī zem ūdens var būt ļoti dažāda. Var pat mēģināt savu redzi asociēt ar zivs redzi. Piemēram, gluži tāpat kā cilvēki, skatoties uz sauli, arī zivis pret spožo gaismu nespēs atšķirt absolūti nekādas krāsas, redzams būs tikai siluets un kustība. Dažādos apstākļos ir vērts piedomāt, ko zivij piedāvāt, un, protams, eksperimentēt. Dabisks un ūdenskrātuvē sastopams krāsojums vai tieši pretēji, kaut kas kliedzošs un spilgts. Tāpat veiksmīgi uzmanību sliktākas redzamības apstākļos var pievērst kontrasti. Māneklim ar divām dažādām kontrastkrāsām, piemēram, gumijas zivtiņai, šūpojoties no viena sāna uz otru, var veiksmīgi pievērst uzmanību tieši ar šo kontrastkrāsu maiņu. Tātad krāsai noteikti ir sava loma, taču, sarindojot savā nozīmīguma skalā mānekļu animāciju, formu un krāsu, tieši krāsas faktoru es liktu kā pēdējo.
Jāatzīst, ka lielākā daļa pētījumu tiek veikti tieši ar okeānā dzīvojošām zivīm un forelēm un nav atrodami pētījumi, kā redz līdakas, zandarti un asari, kas ir tieši interesējošākās plēsēju sugas Latvijas spiningotājiem.
Tiekamies pie ūdeņiem!
Elvijs Meisters
